Ziemeļu puslode

Zemes daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ekvatora.

Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora. Uz Zemes Ziemeļu puslodē atrodas lielākā daļa sauszemes un tajā dzīvo aptuveni 88 - 90% cilvēku.

Ziemeļu puslode

Citiem Saules sistēmas ķermeņiem par ziemeļu puslodi sauc to puslodi, kas vērsta pret to pašu Saules sistēmas invariantās plaknes jeb Laplasa plaknes pusi, pret kuru vērsts Zemes Ziemeļpols.[1] Invariantā plakne ir ekliptikas plaknei tuva plakne, kas iet caur Saules sistēmas baricentru un ir perpendikulāra Saules sistēmas kopējā impulsa momenta vektoram.

Zemes Ziemeļu puslodes mērenajā joslā ziema caurmērā ilgst no decembra līdz februārim un vasara - no jūnija līdz augustam. Zemes perihēlijs, kurā tās orbitālā kustība ir visātrākā, ir janvārī. Teorētiski Ziemeļu puslodes ziemām tāpēc jābūt īsākām un mazāk izteiktām nekā Dienvidu puslodes ziemām līdzīgos platuma grādos. Tomēr Dienvidu puslodē atrodas vairāk okeānu platību, kas kompensē šo efektu.

Tropiskajā joslā lietus sezona notiek "vasaras" mēnešos un gada sausais periods - "ziemas" mēnešos.

Arktiskajā joslā vasarā ir vairākas dienas, kad Saule nenoriet un dažas dienas ziemā, kad Saule neparādās. Šādas fāzes ilgums variē - Ziemeļpola tuvumā šāds periods ilgst vairākus mēnešus.

Zemes Ziemeļu puslodē atrodas šādi kontinenti, valstis un teritorijas:

Ārējās saites

labot šo sadaļu