Karaļa Džordža sala

sala Antarktikā

Karaļa Džordža sala (angļu: King George Island, spāņu: Isla Rey Jorge) vai 25. maija sala (spāņu: Isla 25 de Mayo; Argentīnas avotos) ir lielāka Dienvidšetlendas salu arhipelāga sala Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā starp Brensfīlda šaurumu dienvidos un Dreika šaurumu ziemeļos. Faildsa šaurums to atdala no Nelsona salas dienvidrietumos. Ap 90% salas teritorijas klāj ledus. Piekrastē vairākas nelielas saliņas, no kurām viena — Pengvina — ir aktīvs vulkāns.

Karaļa Džordža sala
Karaļa Džordža sala
Salas ainava pie Arctovski polārstacijas
Karaļa Džordža sala (Dienvidšetlendas salas)
Karaļa Džordža sala
Karaļa Džordža sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 62°02′0″S 58°21′0″W / 62.03333°S 58.35000°W / -62.03333; -58.35000Koordinātas: 62°02′0″S 58°21′0″W / 62.03333°S 58.35000°W / -62.03333; -58.35000
Arhipelāgs Dienvidšetlendas salas
Platība 1150 km²
Garums 95 km
Platums 25 km
Augstākais kalns Rozas smaile
655 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda,
Čīles Antarktiskā teritorija
Lielākais ciems Vilja las Estreljasa
Demogrāfija
Iedzīvotāji ~500
Karaļa Džordža sala Vikikrātuvē

VēstureLabot

Salu atklāja un tās ziemeļu krastu aptuveni nokartēja britu jūrasbraucējs Viljams Smits 1819. gada 16. oktobrī.[1] Nosaukta par godu tā laika Lielbritānijas karalim Džordžam III.

Salas dienvidu krasta līčus intensīvi izmantoja kā roņu, bet vēlāk arī vaļu mednieku bāzes. Pie salas austrumos esošā Melvila raga atrodas Livonijas klints (Livonia Rock, 62°2.43′S 57°35.8′W / 62.04050°S 57.5967°W / -62.04050; -57.5967), kas tā nosaukta par piemiņu angļu buriniekam Livonia (pētīja salas roņu medību vietas 1821.–1822. gadā).[2]Admiralitātes līcī 1906. gadā tika ierīkota vaļu mednieku bāze, kas darbojās līdz Lielajai depresijai, kad pieprasījums pēc vaļu produktiem apsīka un medības kļuva komerciāli neizdevīgas.

PolārstacijasLabot

 
Karaļa Džordža salas karte ar polārstacijām. Ar brūnu iekrāsota no ledus brīvā salas daļa.

Pirmo polārstaciju — Bāzi G — Karaļa Džordža salā 1947. gada 18. janvārī ierīkoja Apvienotās Karalistes Folklenda Salu Teritorijas dienests. Tā nepārtraukti funkcionēja līdz 1961. gadam, kad tika slēgta, bet 1984. gadā tās vietā tika uzbūvēta Brazīlijas polārstacija Komandanteferrasa. Mūsdienās salā darbojas 11 valstu 13 polārstacijas, no kurām 11 funkcionē cauru gadu. Vēl divas vasaras stacijas (Baljve un Hulioripamonti) izvietojušās nelielajā Ārdlija salā Maksvela līcī.

Nosaukums Valsts Statuss Darbības gadi
Admiraltibeja   Apvienotā Karaliste slēgta 1947—1961
Arctovski   Polija vissezonas 1977—
Artigasa   Urugvaja vissezonas 1984—
Baljve   Argentīna vasaras 1953—
Belinshauzena   Krievija vissezonas 1968—
Čančena   Ķīna vissezonas 1985—
Dalmana   Vācija vasaras 1994—
Eduardofreja   Čīle vissezonas 1969—
Hulioeskudero   Čīle vissezonas 1994—
Hulioripamonti   Čīle vasaras 1982—
Karlīni   Argentīna vissezonas 1953—
Komandanteferrasa   Brazīlija vissezonas 1984—
Mačupikču   Peru vasaras 1989—
Pīterlenī[3]   ASV lauka nometne 1985—
Rodolfomarša   Čīle vissezonas 1980—
Sedžona   Korejas Republika vissezonas 1988—

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot