Karaļa Džordža sala
Karaļa Džordža sala (angļu: King George Island, spāņu: Isla Rey Jorge) vai 25. maija sala (spāņu: Isla 25 de Mayo; Argentīnas avotos) ir lielākā Dienvidšetlendas salu arhipelāga sala Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā starp Brensfīlda šaurumu dienvidos un Dreika šaurumu ziemeļos. Faildsa šaurums to atdala no Nelsona salas dienvidrietumos. Ap 90% salas teritorijas klāj ledus. Piekrastē vairākas nelielas saliņas, no kurām viena — Pengvina — ir aktīvs vulkāns.
| Karaļa Džordža sala | |
|---|---|
 Salas ainava pie Arctovski polārstacijas | |
  Karaļa Džordža sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 62°02′0″S 58°21′0″W / 62.03333°S 58.35000°WKoordinātas: 62°02′0″S 58°21′0″W / 62.03333°S 58.35000°W |
| Arhipelāgs | Dienvidšetlendas salas |
| Platība | 1150 km² |
| Garums | 95 km |
| Platums | 25 km |
| Augstākais kalns |
Rozas smaile 655 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Lielākais ciems | Vilja las Estreljasa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | ~500 |
 Karaļa Džordža sala Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuSalu atklāja un tās ziemeļu krastu aptuveni nokartēja britu jūrasbraucējs Viljams Smits 1819. gada 16. oktobrī.[1] Nosaukta par godu tā laika Lielbritānijas karalim Džordžam III.
Salas dienvidu krasta līčus intensīvi izmantoja kā roņu, bet vēlāk arī vaļu mednieku bāzes. Pie salas austrumos esošā Melvila raga atrodas Livonijas klints (Livonia Rock, 62°2.43′S 57°35.8′W / 62.04050°S 57.5967°W), kas tā nosaukta par piemiņu angļu buriniekam Livonia (pētīja salas roņu medību vietas 1821.–1822. gadā).[2] Admiralitātes līcī 1906. gadā tika ierīkota vaļu mednieku bāze, kas darbojās līdz Lielajai depresijai, kad pieprasījums pēc vaļu produktiem apsīka un medības kļuva komerciāli neizdevīgas.
Polārstacijas
labot šo sadaļu
Pirmo polārstaciju — Bāzi G — Karaļa Džordža salā 1947. gada 18. janvārī ierīkoja Apvienotās Karalistes Folklenda Salu Teritorijas dienests. Tā nepārtraukti funkcionēja līdz 1961. gadam, kad tika slēgta, bet 1984. gadā tās vietā tika uzbūvēta Brazīlijas polārstacija Komandanteferrasa. Mūsdienās salā darbojas 11 valstu 13 polārstacijas, no kurām 11 funkcionē cauru gadu. Vēl divas vasaras stacijas (Baljve un Hulioripamonti) izvietojušās nelielajā Ārdlija salā Maksvela līcī.
| Nosaukums | Valsts | Statuss | Darbības gadi |
|---|---|---|---|
| Admiraltibeja | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste
|
slēgta | 1947—1961 |
| Arctovski |  Polija
|
vissezonas | 1977— |
| Artigasa |  Urugvaja
|
vissezonas | 1984— |
| Baljve |  Argentīna
|
vasaras | 1953— |
| Belinshauzena |  Krievija
|
vissezonas | 1968— |
| Čančena |  Ķīna
|
vissezonas | 1985— |
| Dalmana |  Vācija
|
vasaras | 1994— |
| Eduardofreja |  Čīle
|
vissezonas | 1969— |
| Hulioeskudero | Čīle
|
vissezonas | 1994— |
| Hulioripamonti | Čīle
|
vasaras | 1982— |
| Karlīni | Argentīna
|
vissezonas | 1953— |
| Komandanteferrasa |  Brazīlija
|
vissezonas | 1984— |
| Mačupikču |  Peru
|
vasaras | 1989— |
| Pīterlenī[3] |  ASV
|
lauka nometne | 1985— |
| Rodolfomarša | Čīle
|
vissezonas | 1980— |
| Sedžona |  Korejas Republika
|
vissezonas | 1988— |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ SCAR Composite Gazetteer
- ↑ «Geographic Names Information System. United States Geological Survey». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 15. augustā.
- ↑ USA Sommerstationen[novecojusi saite]