Bridžmena sala
Bridžmena sala (angļu: Bridgeman Island, spāņu: Isla Bridgeman) vai Helēnas sala ir ar neliela vulkāniska saliņa Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.[1] Izvietojusies starp Piloto Pardo salām un Karaļa Džordža salu. Sala ir neaktīva stratovulkāna[2] virsotne, kas paceļas 240 m vjl un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens. Senā vulkāna krāteris atrodas 27 m augstumā salas rietumu pusē.[3]
| Bridžmena sala | |
|---|---|
 | |
  Bridžmena sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 62°04′00″S 56°44′00″W / 62.06667°S 56.73333°WKoordinātas: 62°04′00″S 56°44′00″W / 62.06667°S 56.73333°W |
| Arhipelāgs | Dienvidšetlendas salas |
| Garums | 0,9 km |
| Platums | 0,6 km |
| Augstākais kalns | 240 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Bridžmena sala Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuSalu ap 1820. gada 22. janvārī atklāja Edvarda Brensfīlda ekspedīcija un nosauca, domājams, par godu kapteinim (vēlāk — viceadmirālis) Čārlzam Orlando Bridžmenam (Charles Orlando Bridgeman). 1821. gada 26. janvārī salu atkārtoti atklāja krievu ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca par Jeļenas salu (krievu: остров Елены vai Камень Елены) par godu imperatora Napoleona izsūtījuma vietai Svētās Helēnas salai. 1823. gadā britu kapteinis Džeimss Vedels nokuģojis gar salu 200 jardu attālumā un novērojis izteiktas vulkāniskās aktivitātes, kas vēlāk nav apstiprinājušās. Salā pirmais, iespējams, izkāpis krastā Žans Batists Šarko 1909. gada 24. decembrī.[4]