Greiema Zeme

Greiema Zeme (angļu: Graham Land, spāņu: Tierra de Graham) ir dabas apgabals Rietumantarktīdā. Aizņem Antarktīdas pussalas ziemeļu daļu no līnijas starp Džeremija ragu rietumu krastā un Agasi ragu austrumu krastā. Dienvidos robežojas ar Elsvērta Zemi. Zemes rietumu un ziemeļrietumu piekrasti aizņem Faljēra, Lubē, Greiema, Danko un Deivisa krasti, austrumu piekrasti — Boumena, Foina un Oskara II krasti. Austrumu piekrastes lielāko daļu aizņem Larsena šelfa ledājs. Augstākais punkts ir 2328 m augstais Slesora kalns zemes vidusdaļā. Zemes rietumu un ziemeļaustrumu piekrastē daudz salu, ko no kontinenta atdala Grandidjē, Žerlaša un Brensfīlda šaurumi.

Greiema Zeme
Graham Land
Greiema Zeme
Ģeogrāfija
Izvietojums	Antarktīdas pussala
Koordinātas	66°00′S 63°30′W
Garums	860 km
Platums	50-100 km
Administrācija
Antarktika
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Greiema Zeme Vikikrātuvē

Greiema Zemes krastus pirmais ieraudzīja britu kara jūrnieks Edvards Brensfīlds 1820. gada janvārī. Tā paša gada novembrī apvidu tagadējās Triniti pussalas apvidū apmeklēja amerikāņu roņu mednieks Natenjels Pālmers, kurš apvidu nosauca par Pālmera Zemi. 1832. gadā pussalas rietumu piekrasti (tagadējo Greiema krastu) apsekoja un nokartēja britu ekspedīcija Džona Bisko vadībā un nosauca par Greiema Zemi, godinot seru Džeimsu Greiemu (Sir James Robert George Graham), britu admiralitātes pirmo lordu Bisko ekspedīcijas laikā. Sākotnēji Greiema Zemes izplatība tika noteikta līdz Boumena pussalai austrumu krastā un 73°25'S 72°00'W koordinātēm rietumu krastā.

Līdz 1964. gadam par Greiema Zemi britu avotos dēvēja visu Antarktīdas pussalu. Lai novērstu nosaukumu konfliktu (amerikāņu avotos pussalu dēvēja par Pālmera Zemi), tika panākta vienošanās par pussalas tagadējo nosaukumu, Greiema Zemes vārdu atstājot pussalas ziemeļu daļai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Greiema Zeme.