Nelsona sala
Nelsona sala (angļu: Nelson Island, spāņu: Isla Nelson) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā. Ap 300 m platais Faildsa šaurums to atdala no Karaļa Džordža salas ziemeļaustrumos, 10 km platais Nelsona šaurums — no Roberta salas dienvidrietumos. Ap 90% salas teritorijas klāj ledājs, kas salas vidienē pārsniedz 350 m augstumu.[1]
| Nelsona sala | |
|---|---|
  Nelsona sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 62°17′0″S 59°03′0″W / 62.28333°S 59.05000°WKoordinātas: 62°17′0″S 59°03′0″W / 62.28333°S 59.05000°W |
| Arhipelāgs | Dienvidšetlendas salas |
| Platība | 192,1 km² |
| Garums | 22 km |
| Platums | 13 km |
| Augstākais kalns | ~350 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
 Nelsona sala Vikikrātuvē | |
Salu pirmais ieraudzīja Viljams Smits 1819. gada oktobrī. Aptuveni nokartēja Edvarda Brensfīlda ekspedīcija 1820. gada janvārī un Krievijas antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā 1821. gada janvārī, kas to nosauca par Leipcigas salu (krievu: остров Лейпциг) par godu 1813. gada Leipcigas kaujai. Tagadējais salas nosaukums, domājams, cēlies no britu roņu medību kuģa Nelson, kas arhipelāgā pavadīja 1820.—1821. gada sezonu. Amerikāņu avotos sala saukta par O'Keina salu (O'Cain's Island) par godu roņu medību kuģim O'Cain no Stoningtonas Konektikutā.[2]
Salā kopš 1989. gada darbojas starptautiska privātā polārstacija Ekonelsona, kā arī divi patvērumi — Brazīlijas Astrônomo Cruls (1985) un Argentīnas Gurruchaga (1954). Apvidum salas dienvidrietumos Harmoni raga apkārtnē piešķirts speciāli aizsargātas teritorijas Nr. 133 statuss.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ South Shetland Islands. Scale 1:200 000. BAS, Cambridge, UK 2008
- ↑ SCAR Composite Gazetteer
- ↑ Management Plan for Antarctic Specially Protected Area No. 133 HARMONY POINT, NELSON ISLAND, SOUTH SHETLAND ISLANDS