Dienvidorkneju salas

Dienvidorkneju salas (angļu: South Orkney Islands, spāņu: Islas Orcadas del Sur) ir salu arhipelāgs Antarktikā. Izvietojies Dienvidu okeānā ziemeļaustrumos no Antarktīdas pussalas; ziemeļos tās apskalo Skotijas jūra, dienvidos — Vedela jūra. Salas atrodas Antarktikas Līguma areālā, bet tās iekļautas divu valstu — Apvienotās Karalistes un Argentīnas teritoriālajās pretenzijās. 1904. gadā izveidotā Orkadasas polārstacija Lorija salā ir vissenākā cilvēku apdzīvotā vieta Antarktikā.

Dienvidorkneju salas
Signijas salas panorāma
Dienvidorkneju salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Antarktika
Koordinātas	60°35′0″S 45°30′0″W
Galvenās salas	Koroneišena, Lorija sala
Platība	622 km²
Garums	125 km
Augstākais kalns	Nivejas kalns 1266 m
Administrācija
Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda
Demogrāfija
Iedzīvotāji	17—45
Dienvidorkneju salas Vikikrātuvē

Daba

Dienvidorkneju salu karte

Arhipelāgs ir zemūdens Skotijas grēdas viena no virsūdens daļām. Sastāv no četrām galvenajām salām — Koroneišenas, Lorija salas, Pauela salas un Signijas salas, kā arī vairākiem desmitiem sīkāku saliņu un klinšu. Ap 30 km uz rietumiem no Koroneišenas atrodas nelielās Ineksesiblu salas. Arhipelāga salas kalnainas, lielākoties klātas ar pastāvīgu ledus segu. Augstākā virsotne Nivejas kalns Koroneišenas salā sasniedz 1265 m vjl.

Izvietojies aukstajās jūrās uz dienvidiem no Antarktiskās konverģences un pieder pie Skotijas jūras tundras ekoreģiona. Salās ir tundrai raksturīgais augājs: sūnas, ķērpji, aļģes. Bagātīga jūrasputnu, pingvīnu un roņu populācija.

Salu klimats lielākoties auksts, mitrs un vējains. Vasaras ir īsas un vēsas (no decembra līdz martam) — vidējā gaisa temperatura ir ap 2 °C, maksimālā — +12 °C. Ziemā (jūlijā) vidējā gaisa temperatūra ap −10 °C, bet var sasniegt −44 °C. Jūras akvatorija ap salām klāta ar ledu no aprīļa beigām līdz novembrim.

Arhipelāgā ir četras speciāli aizsargātas teritorijas: Mū sala (Nr. 109), Linča sala (Nr. 110), Pauela salas dienvidi (Nr. 111) un Koroneišenas salas ziemeļu daļa (Nr. 114).

Vēsture

Salas 1821. gada 6. decembrī kopīgā kuģojumā atklāja roņu mednieki brits Džordžs Pauels un amerikānis Natenjels Pālmers. Sākotnēji arhipelāgs tika nosaukts par Pauela salām (Powell's Group), bet galvenā sala — par Koroneišenu par godu Lielbritānijas karaļa Džordža IV kronēšanai. 1823. gadā salas apmeklēja skotu roņu mednieks un jūrasbraucējs Džeimss Vedels un pārdēvēja arhipelāgu par godu Orkneju salām Skotijā, kas atrodas tādos pat platuma grādos Ziemeļu puslodē. Vedels aptuveni nokartēja arhipelāgu, kā arī pārdēvēja atsevišķas salas.

1944. gada Folklenda salu pastmarka ar uzdruku lietošanai Dienvidorkneju salās

Lai arī salas regulāri apmeklēja roņu un vaļu mednieki, tās līdz 20. gadsimta sākumam netika sistemātiski pētītas. 1903. gadā arhipelāgā ieradās Viljams Brūss ar kuģi Scotia, kurš pārziemoja Lorija salā. Brūss nokartēja salas, atcēla vairākus Vedela nomainītos nosaukumus, kā arī ierīkoja meteostaciju, ko 1905. gadā pārdeva Argentīnas valdībai. Šī stacija, kas 1951. gadā tika pārdēvēta par Orkadasu, ir vecākā nepārtraukti funkcionējošā pētniecības stacija Antarktikā. No 1920. līdz 1926. gadam Signijas salā darbojās vaļu mednieku stacija.

1908. gadā Apvienotā Karaliste pasludināja visas teritorijas dienvidos no 50. paralēles un starp 20 un 80 grādu rietumu garumiem par savu īpašumu. Līdz 1962. gadam Dienvidorkneju salas bija Folklenda Salu atkarīgā teritorija, bet vēlāk tika iekļauta Britu Antarktiskajā teritorijā. 1947. gadā Signijas salā tika izveidota vasaras polārstacija Signi.

Kopš 1925. gada arī Argentīna ir pasludinājusi arhipelāgu par savu teritoriju, iekļaujot to Tjerras del Fuego provincē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidorkneju salas.
• South Orkney Islands Destinations!
• Section 5: Voyage of the Scotia. South Orkney Islands