Avicenna
Abū Alī Sīnā (persiešu: ابوعلی سینا) vai Ibn Sīnā (arābu: ابن سینا), eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu ārsts un filozofs. Viņš bija arī fiziķis, astronoms, ķīmiķis, matemātiķis, dzejnieks, psihologs, šeihs, kareivis, valstsvīrs un teologs.
| ||||||||||||
|
2006. gada 3. novembrī pie Gaiļezera slimnīcas Avicennam tika atklāts piemineklis.[1]
Biogrāfija labot šo sadaļu
Avicenna ir dzimis netālu no Buhāras, kuru tajā laikā kontrolēja Samanīdu dinastija. Viņa ģimene bija persieši. Viņa tēvs bija valsts ierēdnis, un viņu māja tika izmantota kā pulcēšanās vieta, kur vīri mācījās. Arī Avicenna apguva zinības. 14 gadu vecumā Avicennam bija plašs zināšanu loks, un viņš gandrīz no galvas zināja Korānu. No 14 līdz 18 gadu vecumam Avicenna apguva zināšanas pašmācības ceļā, jo nebija pieejams tāds skolotājs, kas viņam varētu iemācīt kaut ko jaunu, ko viņš jau nezinātu. 16 gadu vecumā Avicenna sāka mācīties un praktizēt medicīnu. Viņš mācījās arī likumus un dabaszinātnes. Tomēr visvairāk viņa talants izpaudās medicīnā. Pirms 18 gadu sasniegšanas Avicenna bija izārstējis Samanīdu valdnieku. Līdz ar to viņš kļuva par valsts valdnieka ģimenes ārstu. 18 gadu vecumā Avicenna bija kļuvis par sava laika izcilāko zinātnieku.
No 1015. līdz 1022. gadam Avicenna strādāja pie valdniekiem Hamadānā. Pēc Hamadānas valdnieka nomiršanas Avicenna tika ieslodzīts cietumā. Viņš tika atbrīvots pēc četriem mēnešiem, kad Hamadānu iekaroja Isfahānas valdnieks. Viņš kā ārsts devās strādāt uz Isfahānu. 1030. gadā Isfahānai uzbruka Gaznevīdu impērija. Tieši šajā laikā daudzi Avicennas darbi tika iznīcināti vai nozagti. Avicenna devās atpakaļ uz Hamadānu, kur viņš nomira, kad pilsētai kārtējo reizi uzbruka.
Darbi labot šo sadaļu
Avicenna ir uzrakstījis aptuveni 450 traktātus par plašu tematiku, no tiem aptuveni 240 ir saglabājušies līdz mūsdienām. No šiem 240 darbiem 150 ir par filozofiju, savukārt aptuveni 40 ir uzrakstīti saistībā ar medicīnu.[2]
Ievērojamākie Avicennas darbi ir "Ārstniecības grāmata" (کتاب الشفاء, Kitab Al-Shifaʾ) un "Medicīnas kanons" (القانون في الطب, al-Qānūn fī al-Ṭibb).
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Atklās pieminekli zinātniekam» (latviski). Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs. 2006. gada 2. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. Janvāris. Skatīts: 2014. gada 22. martā.
- ↑ J.J. O'Connor, E.F. Robertson. «Avicenna» (angliski). history.mcs.st-andrews.ac.uk. Skatīts: 2014. gada 22. martā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Avicenna.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- «Avicenna» (latviski). Vēstures skaidrojošā vārdnīca.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |