Maiju civilizācija

Maiju civilizācija ir vēsturiska Mezoamerikas civilizācija, kas bija izplatīta mūsdienu Centrālamerikas valstīs (Gvatemala, Beliza, rietumu Hondurasa un Salvadora), kā arī Meksikas Čjapasas, Tabasko, Kintanas Roo, Kampečes un Jukatanas štatos.

Šajā reģionā pirmās maiju civilizācijas liecības sāk parādīties ap 1000. gadu p.m.ē. Taču šis reģions bija apdzīvots jau daudz agrāk, un specifiskas maiju kultūras rašanās laiks vēl nav skaidri noteikts.

Jau līdz vidus pirmsklasiskajam periodam (ap 600. g.p.m.ē) vairāki no senākajiem maiju pilsētu celtņu kompleksiem jau bija uzcelti.

Klasiskajā periodā (ap. 250. — 900. gadu) notika plaša pilsētcentru būvniecība un monumentālu pieminekļu celtniecība, it sevišķi dienvidu līdzenumu reģionā.

Maiju kultūras sabrukuma patiesie iemesli joprojām nav noskaidroti, un pastāv dažādas iespējamās teorijas kas to izskaidrotu. Lai arī lielākajā daļā Klasiskā perioda maiju pilsētas tika pamestas, pēcklasiskajā periodā maiju civilizācija turpinājās Jukatanas ziemeļos līdz pat brīdim, kad tur 1519. gadā ieradās spāņu konkistadori.

Maiju civilizācijai bija daudz kopīgu elementu ar citām Mezoamerikas klasiskajām civilizācijām, jo starp tām pastāvēja savstarpēja mijiedarbība un daļēja kultūru saplūšana. Lai arī tādi kultūras elementi kā rakstība un kalendārs nebija oriģināli maiju izgudrojumi, viņu civilizācija šos divus izgudrojumus attīstīja līdz augstākajam punktam. Maiju kultūras ietekmi var pamanīt pat centrālajā Meksikā, vairāk nekā 1000 kilometrus no maiju apdzīvotā reģiona. Tai pašā laikā, arī maiju kultūrā var atrast daudzas citu kultūru ietekmes pazīmes, it sevišķi pēcklasiskajā periodā. Tiek uzskatīts, ka tās ir tirdzniecības un kultūras apmaiņas rezultāts, un nevis savstarpējo iekarojumu rezultāts.

Klasiskais periods

Drēzdenes kodekss. Maiju rakstības paraugs

Laiks no 300. līdz 900. gadiem bija seno maiju kultūras zieds. Maiji joprojām nodarbojās ar lauksaimniecību, un pilsētas galvenokārt kalpoja kā reliģiskie un politiskie centri. Klasiskā maiju kultūra attīstījās trijos Mezoamerikas reģionos. Svarīgākie pilsētcentri atradās centrālā reģiona zemienēs (Dienvidgvatemalā). Šo reģionu klāj tropiskais lietus mežs. Svarīgākā reģiona pilsēta bija Tikala. Gvatemalas kalnāju reģionā maiju kultūra attīstījās vājāk. Šis reģions kalpoja kā izejvielu avots centrālajam reģionam. Kalnāju reģiona lielākā un svarīgākā pilsēta ir Palenke. Meksikas Jukatanas pussala bija trešais kultūrreģions, kas attīstījās post-klasiskajā periodā. Pussala ir sausa, bez upēm, taču reģionā ir daudzas pazemes upes. Daudzas no reģiona pilsētām ir celtas pie lielām akām. Reģiona lielāka pilsēta ir Čičenica.

Tas, ka maiju kultūra attīstījās tropiskā lietus meža reģionā, ierobežoja tās attīstību. Lai arī reģionā regulāri līst lietus, un tajā nav grūtības audzēt pārtiku, lietus meža augsne ir ļoti nabadzīga kas ātri noplicinās. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, bija nepieciešamas palielināt apstrādājamo lauku platību, kas nozīmēja, ka cilvēki aizvien vairāk attālinājās no pilsētcentriem.

Ievērojamākās maiju pilsētas

Citas maiju pilsētas

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maiju civilizācija.

Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)