Otons I
vācu karalis un pirmais Svētās Romas imperators
Otons I Lielais (vācu: Otto der Grosse; dzimis 912. gada 23. novembrī, miris 973. gada 7. maijā) bija Vācijas karalistes karalis un Svētās Romas impērijas ķeizars. Uzskatāms par Svētās Romas impērijas nodibinātāju.
Otons I Lielais | |
---|---|
![]() Magdeburger Reiter replika, kas tiek uzskatīts par Oto I portretu | |
Svētās Romas imperators | |
Valdīšana | 962. gada 2. februāris – 973. gada 7. maijs |
Kronēšana |
|
Priekštecis | Berengars I |
Pēctecis | Oto II |
Itālijas karalis | |
Valdīšana | 961. gada 25. decembris – 973. gada 7. maijs |
Kronēšana |
|
Priekštecis | Berengars II |
Pēctecis | Oto II |
Vācu karalis | |
Valdīšana | 936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs |
Kronēšana |
|
Priekštecis | Heinrihs I Putnuķērājs |
Pēctecis | Oto II |
Saksijas hercogs | |
Valdīšana | 936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs |
Priekštecis | Heinrihs I Putnuķērājs |
Pēctecis | Bernards I |
Dzimis |
912. gada 23. novembrī iespējams, Valhausena, Austrumfranku valsts[1] |
Miris |
973. gada 7. maijā (60 gadu vecumā) Memlebene, Svētā Romas impērija |
Apglabāts | Magdeburgas katedrāle |
Dzīvesbiedre |
|
Dinastija | Otonu dinastija |
Tēvs | Heinrihs I Putnuķērājs |
Māte | Matilda |
Reliģija | Romas katoļu baznīca |
Turpinājis tēva Heinriha I Putnuķērāja darbu visu vācu hercogistu apvienošanā vienotā karalistē, nostiprināja karaļa varu. Vairāku karagājienu uz Itāliju rezultātā iekarojis Ziemeļitāliju un Vidusitāliju. 955. gadā viņa vadībā tika gūta uzvara pār maģāriem kaujā pie Lehas. Turpinājis slāvu zemju iekarošanu.

Otona I kapavieta Magdeburgas katedrālē
AtsaucesLabot
- ↑ Stephan Freund. Wallhausen – Geburtsort Ottos des Großen, Aufenthaltsort deutscher Könige und Kaiser (German). Schnell und Steiner, 2013. ISBN 978-3-7954-2680-4.
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Otons I.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |