Hakīms Abulkāsims Firdousī Tūsī (persiešu: حکیم ابوالقاسم فردوسی توسی, dzimis ap 940. gadu, miris 1020. vai 1030. gadā)[1] bija persiešu dzejnieks, Irānas nacionālās episkās poēmas "Šāhnāmes" (شاهنامه, Šāhnāmeh) autors. Par Firdousī dzīves ritumu ir daudz neskaidrības un nepilnības. Viņa dzīve ir atspoguļota dažādās leģendās.

Firdousī piemineklis Teherānā

Leģenda par Firdousī dzīvi

labot šo sadaļu

Leģenda vēsta, ka Firdousī bērnībā dzimtajā pilsētā Tūsā patika spēlēties pie upes, kur atradās tilts. Bet katru reizi, kad bija plūdi, tilts tika aizskalots, un pēc tam atkal celts no jauna. Neviens nevarēja uzcelt tādu tiltu, kuru nākamajos plūdos neaiznestu prom. Firdousī sapņoja, ka viņš varētu kādreiz tādu uzcelt.

Laikam ritot, Firdousī bija kļuvis par dzejnieku un ieguva darbu pie karaļa, kas viņam deva uzdevumu uzrakstīt Persijas vēsturi. Karalis savā pilī piešķīra Firdousī atsevišķu istabu un piesolīja 1000 zelta gabalus par 1000 divrindēm, ko dzejnieks uzrakstīs.

Pēc 30 gadu smaga darba Firdousī bija uzrakstījis 60 000 divrindes — "Šāhnāmi". Viņš atdeva uzrakstīto darbu karalim un prasīja savu atalgojumu, bet karalis iedeva 60 000 sudraba gabalus nevis zelta, kā bija solījis.

Firdousī palika nikns un pameta pili, lai atgrieztos dzimtajā pilsētā Tūsā, kur par nopelnīto naudu uzcēla pār upi tiltu, kas plūdos vairs netika aizskalots.