Torvalds Kodransons (islandiešu: Þorvaldr Koðránsson inn víðförli; ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā" (islandiešu: Austurveg),[1] kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.

Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Torvalds Kodrana dēls dzimis apmēram 950. gadā vikingu apmetnē Vatnsdaluras ielejā Īslandes ziemeļu piekrastē. Jaunībā viņš kalpojis nākamā Dānijas un Norvēģijas ķēniņa Svena I (ap 960-1014) karadraudzē un piedalījās sirojumos uz dažādām valstīm. Mūsdienu Lejassaksijas teritorijā viņš pieņēma kristīgo ticību un kļuva par dedzīgu misionāru. Kopā ar sakšu bīskapu Frīdrihu (Fridrik) viņš 981. gadā devās kristīšanas misijā uz savu dzimteni, kur nodibināja pirmo baznīcu. Iecere cieta neveiksmi 985. gadā pēc konflikta ar vietējiem iedzīvotājiem, kurā Torvalds nogalināja divus skaldus. Abi kristiešu priesteri steigšus pameta Īslandi un Torvalds devās svētceļojumā uz Jeruzalemi. No turienes viņš ceļoja pie Konstantinopoles ķeizara (islandiešu: Miklagarðskeisara) Bazileja II, kas viņu pilnvaroja doties kristīšanas misijā pie rūsu ķēniņiem.

986. gadā Torvalds kopā ar Stefniru Torgilsonu (Þorgilsson) pa Dņepras upi devās augšup līdz Kijivai pie ķēniņa Valdemāra un tālāk lejup pa Daugavas upi uz Polocku, kur tolaik valdīja Ragnhilda (Rogneda), viena no Valdemāra daudzajām sievām. Drofnas (Drafni) pakalnā viņš uzcēla Jānim Kristītājam veltītu klosteri, kas varbūt atradies pie Drisas, netālu no tagadējās Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pēc tam, kad 988. gadā ķēniņš Valdemārs Krimas Hersonesā pēc apprecēšanās ar Bizantijas ķeizara māsu Annu atteicās no visām pārējām sievām, Ragnhilda iestājās Torvalda dibinātajā klosterī.

Torvalds miris apmēram 1002. gadā un apglabāts savā klosterī un pēc nāves vēl ilgi tika godāts kā svētais. Pēc vienas hipotēzes Polockas baznīcas hronikās viņš dēvēts par Tūru (Тур Полоцкий).[2]

Lai atzīmētu īslandiešu misionāra Torvalda nozīmi Krievijas pareizticīgās baznīcas vēsturē, Kļinas arhibīskaps Longins 2005. gadā pasniedza Īslandes prezidentam Olafam Ragnāram Grimsonam kņaza Vladimira ordeni.[3]

Ārējās saites

labot šo sadaļu