Sāga par Egilu Skalagrimsonu (islandiešu valodā: Egils saga) ir senislandiešu mutvārdu historiogrāfijas avots, kas satur 87 nodaļas un pieder pie vēsturiskajām islandiešu sāgām.

Egila Skallagrímssona 17. gadsimta Egila sāgas manuskripts.

Egila sāga radusies ap 1200. gadu, bet ietver ievērojami senāku materiālu. Uzskata, ka to literāri apstrādājis Islandes valstsvīrs un dzejnieks Snorri Sturlusons (1178.-1241). Sāgā stāstīts par Kvedulfa dzimtas ķildu ar Norvēģijas ķēniņiem. Šīs sāgas varonis Egils Skallagrimsons (Egils Skallagrimura dēls) ir vēsturiski pierādāma persona. Viņš dzīvojis no 900. līdz 982. gadam un sirojis Dānijā, Frīzijā un Anglijā.

Uzskata, ka ap 925. gadu Egila karadraudze ieradās Kursā (tekstā: Kúrland). Egila sāgas 46. nodaļā vēstīts par to, ka sākumā vikingi ar kuršiem (tekstā: Kúrir) uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu. Kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā, kur jau ilgāku laiku kā karagūsteknis dzīvoja vikings Akis.

Egila sāga latviski labot šo sadaļu

Egila sāgas fragments, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu, publicēts izdevuma "Senās Latvijas vēstures avoti" 2. sējuma 1. burtnīcā kā 10. avots. Sāgas 46. nodaļas tulkojums latviešu valodā, ko veicis Roberts Klaustiņš, publicēts žurnāla Druva 1914. gada 1. numurā ("Kā Egils Skalagrimesons braucis vikingos uz Kurzemi"). Minētās nodaļas tulkojumu latviešu valodā sniedzis arī E.Dunsdorfs (skatīt: Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. - Austrālijas Latvietis, Melburna, 1955., 18.-21.lpp.) Šo nodaļu tulkojusi arī M.Ūdre ("Egila vikinga brauciens uz Kurzemi" - LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte, studiju darbs Nr.245, rokraksts).

Informācijas avoti labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu