Cars Simeons I Lielais (baznīcslāvu: цѣсар҄ьь Сѷмеѡ́нъ А҃ Вели́къ, bulgāru: цар Симеон I Велики, grieķu: Συμεών Αʹ ὁ Μέγας) bija Bulgārijas valdnieks no 893. līdz 927. gadam, pirmās Bulgārijas impērijas laikā. Simeona veiksmīgie karagājieni pret bizantiešiem, maģāriem un serbiem sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju,[1] padarot to par spēcīgāko valsti mūsdienu Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā.[2] Viņa valdīšanas laikā bija ievērojams kultūras uzplaukums un apgaismība, ko vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu.[3]

Simeons Lielais
Симеон І Велики
Simeona I statuja Vidinā
Bulgārijas valdnieks
Valdīšana 893. – 927. gada 27. maijs
Priekštecis Vladimirs
Pēctecis Pēteris I
Dzimis 864. vai 865. gads
Miris 927. gada 27. maijs (62 vai 63 gadi)
Preslava, Bulgārija
Dinastija Krumu dinastija

Simeona valdīšanas laikā Bulgārija aptvēra teritoriju starp Egejas, Adrijas un Melno jūru,[4][5] un jaunā neatkarīgā Bulgārijas pareizticīgo baznīca kļuva par pirmo jauno patriarhātu līdzās Pentarhijai, un bulgāru glagolicā un kirilicā tulkoti kristīgie teksti izplatījās visā tā laika slāvu pasaulē.[6] Tieši Preslavas literārajā skolā 890. gados tika izstrādāts kirilicas alfabēts.[7][8][9] Savas valdīšanas laikā Simeons pieņēma imperatora (cara) titulu,[10] bet pirms tam viņš tika dēvēts par kņazu.[11]

  1. Enciklopedija Bǎlgarija (bulgāru). Akademično izdatelstvo "Marin Drinov". 1988. OCLC 75865504.
  2. The First Bulgarian Empire. Encarta. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. decembris. Skatīts: 2007. gada 3. marts. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  3. Nancy Hart. Bulgarian Art and Culture: Historical and Contemporary Perspectives. University of Texas at Austin. 21. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. augusts. Skatīts: 2007. gada 3. marts. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  4. Gustav Weigand. «1 Istoriko-geografski obzor: 4 Srednovekovie». Etnografija na Makedonija (bulgāru). trans. Elena Pipiševa. Leipzig : Friedrich Brandstetter, 1924. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. aprīlis. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  5. Bakalov, Istorija na Bǎlgarija, "Simeon I Veliki".
  6. Georges Castellan. Istorija na Balkanite XIV–XX vek (bulgāru). trans. Liljana Caneva. Plovdiv : Hermes, 1999. 37. lpp. ISBN 954-459-901-0.
  7. Francis Dvornik. The Slavs: Their Early History and Civilization. Boston : American Academy of Arts and Sciences, 1956. 179. lpp. The Psalter and the Book of Prophets were adapted or "modernized" with special regard to their use in Bulgarian churches, and it was in this school that glagolitic writing was replaced by the so-called Cyrillic writing, which was more akin to the Greek uncial, simplified matters considerably and is still used by the Orthodox Slavs. Ignorēts nezināms parametrs |url-access=
  8. Florin Curta. Southeastern Europe in the Middle Ages, 500-1250. Cambridge University Press, 2006-08-31. ISBN 978-0-521-81539-0.
  9. The Orthodox Church in the Byzantine Empire, Oxford History of the Christian Church, J. M. Hussey, Andrew Louth, Oxford University Press, 2010, p. 100., ISBN 0191614882
  10. "Цѣсарь Блъгарѡмъ". Zlatarski, Istorija na Pǎrvoto bǎlgarsko carstvo, p. 367.
  11. Zlatarski, Istorija na Pǎrvoto bǎlgarsko carstvo, p. 280.