Hazārija
Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650. līdz 950. gadam pastāvēja dienvidaustrumu Eiropā. Lielāko varenību tā sasniedza 9. gadsimtā, kad Hazārijas teritorija pletās no Karpatiem līdz pat Volgas upes vidustecei. Hazāri bija izvērsuši plašu tirdzniecības ceļu tīklu, kura centrs bija viņu galvaspilsēta Itila (mūsdienu Astrahaņa).
| |||||||||||||||||||||||||||||||
Izveide labot šo sadaļu
Pēc Rietumtjurku kaganāta sabrukuma 7. gs. vidū hazāru valdnieki jau kļuva suverēni un izveidoja savu valsti, t.s. Hazāru kaganātu. Mītiskais hazāru šads Bulans ar saviem ļaudīm 7. gadsimtā konvertējies jūdaismā. Hazāri bieži karoja ar austrumslāviem, jo viens no ienesīgākajiem hazāru ienākumu avotiem bija vergu tirdzniecība, kurus viņi ieguva uzbrūkot un saņemot gūstā slāvus. Slāvu vergi parasti tika pārdoti Vidusjūras reģiona zemēs.
Tirdzniecība labot šo sadaļu
Cauri Hazārijai veda Zīda ceļa ziemeļrietumu atzari un tirdzniecības (tranzīta) ceļš Rēgensburga—Vīne—Krakova—Kijeva—Sarkela—Itila. Šis sauszemes tirdzniecības ceļš izveidojās līdzīgu iemeslu dēļ kā vikingu ziemeļu-dienvidu tranzīta ceļš. Proti, iekšējie nemieri Bizantijā, Bizantijas kari ar persiešiem un arābiem, pirātu sirošana Vidusjūrā, kas paralizēja daudz īsāko un izdevīgāko jūras tirdzniecības ceļu caur Vidusjūras un Melno jūru.
Sabrukums labot šo sadaļu
968./969. gadā Kijevas kagans Svjatoslavs sagrāva šada Josifa armiju, ieņēma un izpostīja Sarkelu, Atilu, Semenderu u.c. hazāru lielākās pilsētas. Desmit gadus vēlāk hazāru zemēs iebruka pečeņegi. Daļa hazāru it kā esot migrējuši uz ungāru stepi, daļa — uz Bizantiju, pārējie asimilējās.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hazārija.
