Kordovas kalifāts

	Kordovas kalifāts; arābu: الخلافة الأموية في الأن
	Location of {{{sugasvārds}}}Kordovas emirāts
Pārvaldes centrs	Kordova (Spānija)
Valoda(s)	berberu valodas; ivrits; arābu valoda; mosarābu valoda
Reliģija	Islāms (oficiālā), Kristietība, Jūdaisms
Valdība	teokrātiska Monarhija
Vēsture
- Dibināta	929. gads
- Likvidēta	1031. gads
	Platība
- 1000	600 000 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1000. gadā	10 000 000
Blīvums	16,7 /km²

	Kordovas kalifāts; arābu: الخلافة الأموية في الأن
	Location of {{{sugasvārds}}}Kordovas emirāts
Pārvaldes centrs	Kordova (Spānija)
Valoda(s)	berberu valodas; ivrits; arābu valoda; mosarābu valoda
Reliģija	Islāms (oficiālā), Kristietība, Jūdaisms
Valdība	teokrātiska Monarhija
Vēsture
- Dibināta	929. gads
- Likvidēta	1031. gads
	Platība
- 1000	600 000 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1000. gadā	10 000 000
Blīvums	16,7 /km²

Kordovas kalifāts (arābu: الخلافة الأموية في الأن) bija musulmaņu valsts, kas laikā no 929. līdz 1031. gadam pastāvēja Pireneju pussalas dienvidrietumos. Tās galvaspilsēta bija Kordova. Kalifāts tika izveidots, kad Abd al-Rahmans III no Umajādu dinastijas pasludināja sevi par kalifu, tādējādi nostiprinot savu varu pār Andalūziju un izbeidzot emirātu statusu.

Kordovas kalifāts kļuva par vienu no varenākajām un kultūras ziņā visattīstītākajām valstīm viduslaiku Eiropā. Tas bija pazīstams ar augsti attīstītu zinātni, medicīnu, filozofiju un literatūru. Kalifātā līdzās musulmaņiem dzīvoja arī ievērojamas ebreju un kristiešu kopienas jeb mosarābi.

Tomēr pēc Abd al-Rahmana III nāves kalifāts sāka vājināties politisko nesaskaņu dēļ. Vēlākie kalifi zaudēja kontroli pār centrālo varu, un valsts sāka sadalīties mazākās neatkarīgās karaļvalstīs jeb tāifās. Galu galā 1031. gadā Kordovas kalifāts sabruka, un pussalā izveidojās vairāki mazi musulmaņu valstis, kas cīnījās gan savā starpā, gan ar kristiešu spēkiem Rekonkistas laikā.

Kalifāta kultūras un politiskā ietekme atstāja ilgstošu nospiedumu gan uz musulmaņu, gan kristiešu pasauli. Kordovas uzplaukuma laiku bieži uzskata par zelta laikmetu Andalūzijā.

Valsts ģenēze

756. gadā Umajādu princis Abd al Rahmans I atteicās pakļauties Abāsīdu kalifātam ar centru Damaskā un panāca Kordovas emirāta neatkarību.

929. gadā emīrs Abd el Rahmans III pasludināja sevi par kalifu, lai nostiprinātu savu statusu attiecībā pret Abāsīdu kalifātu ar centru Bagdādē un Fatimīdu kalifātu ar centru mūsdienu Tunisijā.

11. gs. valsti pārņēma iekšējas jukas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa un valsts atkal sašķēlās daudzos emirātos, no kuriem nozīmīgākais bija Granādas emirāts, kurš pastāvēja līdz pat 1492. gadam.

Ekonomika

Ekonomiski Kordovas kalifāts balstījās uz lauksaimniecību, amatniecību un tirdzniecību. Tika izveidotas sarežģītas apūdeņošanas sistēmas, kas ļāva lauksaimniecībai plaukt.

Atsauces

↑ Taagepera, Rein (September 1997). "Expansion and Contraction Patterns of Large Polities: Context for Russia". International Studies Quarterly. 41 (3): 495. doi:10.1111/0020-8833.00053. JSTOR 2600793. Retrieved 7 September 2018.

Ārējās saites

Abd ar-Rahmans^{[novecojusi saite]} (krieviski)
Kordovas kalifāts - vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca (latviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Taagepera, Rein (September 1997). "Expansion and Contraction Patterns of Large Polities: Context for Russia". International Studies Quarterly. 41 (3): 495. doi:10.1111/0020-8833.00053. JSTOR 2600793. Retrieved 7 September 2018.

[1]