Kordovas kalifāts

Kordovas kalifāts (arābu: الخلافة الأموية في الأن) bija musulmaņu valsts, kas laikā no 929. līdz 1031. gadam pastāvēja Pireneju pussalas dienvidrietumos. Tās galvaspilsēta bija Kordova.

Kordovas emirāts

Valsts ģenēze

756. gadā Umajādu princis Abd al Rahmans I atteicās pakļauties Abāsīdu kalifātam ar centru Damaskā un panāca Kordovas emirāta neatkarību.

929. gadā emīrs Abd el Rahmans III pasludināja sevi par kalifu, lai nostiprinātu savu statusu attiecībā pret Abāsīdu kalifātu ar centru Bagdādē un Fatimīdu kalifātu ar centru mūsdienu Tunisijā.

XI gs. valsti pārņēma iekšējas jukas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa un valsts atkal sašķēlās daudzos emirātos, no kuriem nozīmīgākais bija Granādas emirāts, kurš pastāvēja līdz pat 1492. gadam.

Ārējās saites

• Abd ar-Rahmans^{[novecojusi saite]} (krieviski)
• Kordovas kalifāts - vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca (latviski)