Kordovas kalifāts
Kordovas kalifāts (arābu: الخلافة الأموية في الأن) bija musulmaņu valsts, kas laikā no 929. līdz 1031. gadam pastāvēja Pireneju pussalas dienvidrietumos. Tās galvaspilsēta bija Kordova.

Valsts ģenēze labot šo sadaļu
756. gadā Umajādu princis Abd al Rahmans I atteicās pakļauties Abāsīdu kalifātam ar centru Damaskā un panāca Kordovas emirāta neatkarību.
929. gadā emīrs Abd el Rahmans III pasludināja sevi par kalifu, lai nostiprinātu savu statusu attiecībā pret Abāsīdu kalifātu ar centru Bagdādē un Fatimīdu kalifātu ar centru mūsdienu Tunisijā.
XI gs. valsti pārņēma iekšējas jukas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa un valsts atkal sašķēlās daudzos emirātos, no kuriem nozīmīgākais bija Granādas emirāts, kurš pastāvēja līdz pat 1492. gadam.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Abd ar-Rahmans[novecojusi saite] (krieviski)
- Kordovas kalifāts - vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca (latviski)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |