Tērvete (Tērvetes pagasts)

Tērvete
Tērvete;
	Vidējciems
	Tērvetes centrs
	Tērvete
	Koordinātas: 56°28′47″N 23°23′25″E / 56.47972°N 23.39028°EKoordinātas: 56°28′47″N 23°23′25″E / 56.47972°N 23.39028°E
Valsts	Latvija
Novads	Dobeles novads
Pagasts	Tērvetes pagasts
Platība
• Kopējā	1,0 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	331
• blīvums	393/km²
Pasta nodaļa	LV-3730 Zelmeņi
	Tērvete Vikikrātuvē

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.

Tērvetē atrodas seno zemgaļu Tērvetes pilskalns un Tērvetes dabas parka tūrisma informācijas centrs. Uzsākta Tērvetes koka pils rekonstrukcija. Annas Brigaderes māja muzejs „Sprīdīši” un vecā muižas krogus ēka („Pagasta ēka”) ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1970	387	—
1979	383	−0.12%
1989	432	+1.21%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	441	+0.19%
2011	365	−1.70%
2021	308	−1.68%

Vēsture

Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū. Redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un pilsdrupas (Štafenhāgens)

Senākā Tērvetes nocietinātā apmetne no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. konstatēta Klosterkalnā. Tērvetes pilskalns ar Svētkalnu un senpilsētu bija viens no senās Zemgales valsts pārvaldes centriem, kas pirmo reizi pieminēts Livonijas Indriķa hronikas 1219. gada notikumu aprakstā. Tērvetē notika vairākas lielas kaujas starp zemgaļu un krustnešu karaspēkiem līdz 1286. gadam, kad zemgaļi savu pili nodedzināja un pārcēlās uz tagadējo Lietuvu. Lai aizsargātos pret lietuviešu uzbrukumiem, 1339. gadā zemgaļu priekšpils vietā Livonijas ordenis uzcēla Hofcumberges pili (vācu: Hof zum Berge) jeb "(pils)kalna pagalmu", ko vēlāk latviski sāka dēvēt par "Kalnamuižu". 1596. gadā Kalnamuižas pilī parakstīja līgumu par Kurzemes un Zemgales herocgvalsts sadalīšanu starp Gotharda Ketlera dēliem Frīdrihu (ieguva Zemgales un Sēlijas daļas) un Vilhelmu (ieguva Kurzemes daļu). Draudzē ietilpa Kroņauces, Penkules, Cimeres, Kalnamuižas, Abgunstes un Zaļās muižas novadi.

No 1795. gada, kad hercogvalsti anektēja Krievijas impērija, līdz 1920. gada agrārajai reformai Tērvetes Kalnamuiža atradās grāfu Pālenu dzimtas īpašumā. Viņi uzcēla Kalnamuižas koka kungu māju ar saimniecības ēkām un Pālenu kapliču (1906) Tērvetes kapos. Kalnamuižas vārdu saglabājusi arī baznīca un draudze. Kalnamuižas baznīca ir celta 1614. gadā un 1815. gadā atjaunota pēc Napoleona armijas iebrukumā nodarītajiem postījumiem. 1840. gadā uzcēla Tērvetes ūdensdzirnavas, kur vēlāk tika iekārtota skola. 1922. gadā ēku kā Latvijas valsts balvu par literāro darbību saņēma Anna Brigadere. 1964. gadā Tērvetes luterāņu baznīcu slēdza.

1932. gadā atvērta funkcionālisma stilā celtā Tērvetes tuberkulozes sanatorija (arhitekts A. Klinklāvs, K. Zemdegas ciļņi), kur tagad atrodas Kurzemes novada rehabilitācijas centrs.

Mežā uz rietumiem no Tērvetes līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 867. raķešu pulka diviziona pozīcijas).^[4]

Cilvēki

Tērvetē dzīvojis mācītājs un Apgaismības kustības darbinieks Kristofs Frīdrihs Neanders, rakstniece Anna Brigadere, mikrobiologs Kristaps Helmanis, grāmatu izdevējs Jānis Rapa, dabas parka idejas autors un dibinātājs Miķelis Kļaviņš, biologs botāniķis un mikologs, Tērvetes dabas parka pētnieks Edgars Vimba.

Tērvetes koka pils rekonstrukcija

Vēsturnieka un biedrības Latviešu karavīrs vadītāja Normunda Jēruma projekts paredz ilgākā laika posmā pabeigt pilnīgu Tērvetes koka pils rekonstrukciju Tērvetes "Lielķēniņos", izveidojot plašu ekspozīciju par Tērvetes senvēsturi. Šobrīd (2013) ir uzcelta pils Austrumu daļa, kur iekārtota ekspozīcija par Tērvetes pili un zemgaļu materiālo kultūru, turpmāk tiks veikti celtniecības darbi pie pārējās Ziemeļu un Dienvidu nocietinājumu sistēmas un pagalma apbūve ar dzīvojamām un saimniecības ēkām.^[5]