Tērvete (zeme)

Šis raksts ir par seno zemgaļu zemi. Par citām jēdziena Tērvete nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene, vācu: Terwetein) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā. 1206.-1225. gadā Indriķa hronikas aprakstīto notikumu laikā Tērvetes kungs bija Viestards, kas hronikā tiek dēvēts par "zemgaļu hercogu" (dux Semigallorum) vai "princi Vestardu" (Vestardo principe). Atskaņu hronikas autors savukārt viņu nodēvējis par "ķēniņu Vesteru" (konic Vesters).

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā.

Pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī Tērvetes novadu piešķīra Livonijas ordenim, kas Tērvetes pārvaldei iecēla fogtu, kuru padzina 1259. gada Zemgaļu sacelšanās laikā. Zemgaļu sacelšanās laikā Tērvetes pils aizsardzību vadīja karavadonis Šābis. Pēc Livonijas ordeņa sakāves Aizkraukles kaujā zemgaļu cīņas pret Livonijas ordeni 1280.-1281. gadā vadīja ķēniņš Namejs jeb Nameisis.

Tērvetes novada galvenā pils atradās Tērvetes pilskalnā.

Svētkalns

200 m uz ziemeļiem no zemgaļu Tērvetes pils tiešā tuvumā 1285./1286.gada ziemā tika uzcelta koka Heiligenbergas pils (Heiligeberc - Svētkalns, pēc 17.gs. kaujām nosaukts par Zviedru kalnu). Domājams, ka tur senāk bijusi zemgaļu kulta vieta. 19. gadsimta vidū izdarītie arheoloģiskie izrakumi pierādīja Heiligenbergas pils atrašanos šajā kalnā. Ap 20 m augstais kalns bijis norobežots ar vairākiem aizsarggrāvjiem un priekšpili.

Ārējās saites

• Oriģināldokuments par Zemgales zemju sadalīšanu un Doblenes nodošanu Vācu ordenim no www.herder-institut.de (latīniski)
• Tērvetes pilskalns
• Zemgaļu dienas Tērvetē^{[novecojusi saite]}
• Tērvetes senvēstures muzejs