Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Augstkalnes pagastā. Par apdzīvotu vietu Ūdrīšu pagastā skatīt rakstu Augstkalne (Ūdrīšu pagasts).

Augstkalne ir ciems Tērvetes novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Svētes kreisajā krastā pie autoceļa P95 6,3 km no novada centra Zelmeņiem un 85 km no Rīgas.

Augstkalne
Lielciems
Mežmuižas pils
Augstkalne
Koordinātas: 56°24′31″N 23°20′8″E
Valsts	Latvija
Novads	Tērvetes novads
Pagasts	Augstkalnes pagasts
Augstums	52 m
Iedzīvotāji (2015)
• kopā	560
Pasta nodaļa	LV-3709 Augstkalne
Augstkalne Vikikrātuvē

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Mežmuižas (Grenzhof) centra. 1938. gadā Mežmuižu pārdēvēja par Augstkalni. Apdzīvotā vieta izaugusi pēckara gados, kad ciems bija padomju saimniecības «Augstkalne» centrs. Augstkalnē atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, bibliotēka, pasts, Mežmuižas luterāņu baznīca. Mežmuižas pils komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ciema dienviddaļā uz Svētes uzstādināts Augstkalnes dzirnavu ezers. 1 km uz ziemeļrietumiem no ciema centra izvietojies Augstkalnes lidlauks.

Mežā uz dienvidiem no Augstkalnes līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 867. raķešu pulka 2. diviziona pozīcijas).

Novadnieki

1593. gadā Mežmuižas mācītāja ģimenē dzimis literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas (1638) autors Georgs Mancelis (1593 - 1654). No 1621. līdz 1634. gadam par Mežmuižas mācītāju strādāja kontrreformācijas pretinieks, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors Pauls Einhorns (ap 1590 - 1655). No 1756. gada līdz savai nāvei par Mežmuižas mācītāju strādāja literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas (1766) autors Kristofs Frīdrihs Neanders (1723 - 1802). No 1816. līdz 1826. gadam Augstkalnē par ārstu strādāja literāts un komponists Kārlis Bursi (1791 - 1870).