Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Augstkalnes pagastā. Par apdzīvotu vietu Ūdrīšu pagastā skatīt rakstu Augstkalne (Ūdrīšu pagasts).
Augstkalne ir ciems Tērvetes novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Svētes kreisajā krastā pie autoceļa P95 6,3 km no novada centra Zelmeņiem un 85 km no Rīgas.
Augstkalne | |
---|---|
Lielciems | |
![]() Mežmuižas pils | |
Koordinātas: 56°24′31″N 23°20′8″E / 56.40861°N 23.33556°EKoordinātas: 56°24′31″N 23°20′8″E / 56.40861°N 23.33556°E | |
Valsts |
![]() |
Novads | Tērvetes novads |
Pagasts | Augstkalnes pagasts |
Augstums | 52 m |
Iedzīvotāji (2015)[1] | |
• kopā | 560 |
Pasta nodaļa | LV-3709 Augstkalne |
![]() |
Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Mežmuižas (Grenzhof) centra. 1938. gadā Mežmuižu pārdēvēja par Augstkalni. Apdzīvotā vieta izaugusi pēckara gados, kad ciems bija padomju saimniecības «Augstkalne» centrs.[2] Augstkalnē atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, bibliotēka, pasts, Mežmuižas luterāņu baznīca. Mežmuižas pils komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[3] Ciema dienviddaļā uz Svētes uzstādināts Augstkalnes dzirnavu ezers. 1 km uz ziemeļrietumiem no ciema centra izvietojies Augstkalnes lidlauks.
Mežā uz dienvidiem no Augstkalnes līdz Padomju armijas izvešanai atradās PSRS raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 867. raķešu pulka 2. diviziona pozīcijas).[4]
NovadniekiLabot
- Georgs Mancelis (1593-1654), literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas autors (1638).
- Kristofs Frīdrihs Neanders (1723-1802), literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas autors (1766).
AtsaucesLabot
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Mežmuiža (Augstkalnes muiža)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. septembrī.
- ↑ Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-12 (SS4 Sandal) kodolraķešu Augstkalnes bāze no wikimapia.org