Hofcumberges pils

Šis raksts ir par Hofcumberges pili. Par citām jēdziena Kalnamuiža nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Hofcumberges ordeņa pils (vācu: Schlosse zum Berge, Hof zum Berge) jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē. Pils uzcelta 14. gadsimtā pie Zemgales robežas ar Lietuvas dižkunigaitiju, lai aizsargātos pret lietuviešu uzbrukumiem. Līdz mūsdienām saglabājušās pils dienvidaustrumu, dienvidrietumu un ziemeļrietumu mūru paliekas 7-8 metru augstumā.

Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens).

Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas).

Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma).

Tērvetes pilskalns un ordeņa pilsdrupas (ap 1930).

Vēsture

Hofzumberges mūra pili jeb "(pils)kalna pagalmu" Livonijas ordenis uzcēla pēc Zemgales valsts pakļaušanas 1339. gadā agrākās zemgaļu Tērvetes pilskalna priekšpils vietā. Pils bija tieši pakļauta Dobeles komturiem.

Pirms tam Tērvetē notika vairākas lielas kaujas starp zemgaļu un krustnešu karaspēkiem līdz 1286. gadam, kad zemgaļi savu pili nodedzināja un pārcēlās uz tagadējo Lietuvu.

Pēc lietuviešu uzbrukumu beigšanās 1462. gadā pili izlēņoja ordeņa vasalim Klausam Mederheimam. 1560. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Hofcumberges pilī parakstīja miera izlīgumu ar nepakļāvīgo Dobeles komturu Tīsu fon der Reki, pēc kura viņš saņēma valdījuma tiesības uz Dobeles, Hofcumberges un Auces pilsnovadiem. 1576. gadā Kurzemes hercogs Gothards tomēr atguva tiesības uz Hofcumberges pili, kuru pamatīgi pārbūvēja.

1596. gadā Kalnamuižas pilī parakstīja līgums par Kurzemes un Zemgales herocgvalsts sadalīšanu starp Gotharda Ketlera dēliem Frīdrihu (ieguva Zemgales un Sēlijas daļas) un Vilhelmu (ieguva Kurzemes daļu).

Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks karaļa Kārļa XII vadībā 1701. gada augustā aplenca hercoga Hofcumberges pili un tās mūrus sašāva ar lielgabaliem. Pēc sagraušanas pili vairs neatjaunoja.

Drīz pēc tam, kad 1795. gadā hercogvalsti anektēja Krievijas impērija, 1798. gadā ķeizars Pāvils I Hofcumberges muižu uzdāvināja ģenerālim Pēterim fon der Pālenam. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Tērvetes Kalnamuiža atradās grāfu Pālenu dzimtas īpašumā. Viņi uzcēla Kalnamuižas koka kungu māju ar saimniecības ēkām un Pālenu kapliču (1906) Tērvetes kapos.

Avārijas stāvoklī esošās pilsdrupas 2021.gadā konservētas un nostiprinātas pēc arhitekta A. Lapiņa projekta.

Apraksts

Hofcumberges pils celta no apmestiem laukakmeņiem bijušā zemgaļu pilskalna dienvidaustrumu pusē. Pils mūri bija 1,1 metru biezi un tās pamati aizņēma 25х25 metrus lielu laukumu. Dienvidaustrumu mūra iekšpusē bija iebūvēts dzīvojamais korpuss ar pagrabiem zem tā.

Pilsdrupas mūsdienās

• 
  Skats no rietumiem
• 
• 
• 
• 

Ārējās saites

• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)