Kristaps Morbergs

Kristaps Morbergs (dzimis 1844. gada 2. oktobrī (pēc vecā kalendāra 20.septembrī), miris 1928. gada 8. aprīlī) bija latviešu arhitekts un mecenāts.

Kristaps Morbergs
Morbergs.jpg
Dzimis 1844. gada 2. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bukaišu pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miris 1928. gada 8. aprīlī (83 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Nozares Arhitektūra

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1844. gadā Bukaišu pagasta „Lielstrikaišos” kā jaunākais dēls daudzbērnu ģimenē. Mācījās privāti pie Rīgas Politehniskās augstskolas docētājiem, studēja Berlīnes Būvakadēmijā. 1864. gadā sāka strādāt Rīgā kā būvamatnieks renesanses stilā. Projektējis un uzcēlis pašlaik Kalpaka bulvārī 5, Aspazijas bulvārī 12 un 10 esošās ēkas. Viņš bija ambicioza personība ar lielu gribu un vīziju. Deviņu gadu laikā (1864-1873) viņš ticis pie lielas turības.

Miris 1928, gadā, visus savus īpašumus novēlot Latvijas Universitātei.

Latvijas Universitātes mecenātsLabot

Kristaps Morbergs bija viens no 20. gadsimta sākuma lielākajiem filantropiem, Latvijas Universitātes fonda dimanta mecenāts. K. Morbergs testamentā izvēlējās Latvijas Universitāti par savu ģenerālmantinieci un 1928. gadā novēlēja tai astoņus namīpašumus Rīgas centrā un Jūrmalā. Savu mantojumu K. Morbergs atstāja ar mērķi padarīt augstākās izglītības iegūšanu pēc iespējas pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam. No ienākumiem, kas tiek gūti namīpašumu apsaimniekošanas un naudas līdzekļu pārvaldīšanas, ik gadu tiek izmaksātas stipendijas Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem. Jau kopš 1929. gada tiek piešķirtas pirmās stipendijas, bet Padomju laikos pastāvošās iekārtas dēļ atbalsts tika pārtraukts. 2001. gadā tika atjaunota Kristapa Morberga vārdā nosaukto stipendiju piešķiršana.[1]

1934. gadā tika dibināts Kristapa Morberga fonds, lai palīdzētu izmaksāt Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Konservatorijas mazturīgo studentu stipendijas. Kristapa Morberga un daudzu citu mecenātu nesavtīgums ir bijis viens no svarīgākajiem Latvijas Universitātes dzinējspēkiem, kas ļāvis jau veselu gadsimtu universitātē uzplaukt talantam, uzņēmībai un sadarbībai.

AtsaucesLabot

Kopējās