Kristaps Morbergs

Kristaps Morbergs (dzimis 1844. gada 2. oktobrī (pēc vecā kalendāra 20.septembrī), miris 1928. gada 8. aprīlī) bija latviešu arhitekts un mecenāts.

Kristaps Morbergs
Morbergs.jpg
Dzimis 1844. gada 2. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bukaišu pagasts, Krievijas impērija
Miris 1928. gada 8. aprīlī (83 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Nozares Arhitektūra

Dzimtās mājas „Lielstrikaiši” atradās Bukaišu pagasta Tērvetes novadā, Zemgalē. Kristaps Morbergs bijis jaunākais dēls daudzbērnu ģimenē. Gredzenus mijis ar Augusti Luīzi Morbergu. Pārim nav bijis atvašu.

Deviņu gadu laikā (1864-1873) viņš ticis pie turības – gan materiālas, gan garīgas. No neizglītota lauku puiša kļuvis par izglītotu tā laika vāciskās Rīgas namsaimnieku, kam pieder vairāku miljonu latu vērta mantība. Mācījies privāti pie Rīgas Politehniskās augstskolas docētājiem, kā arī studējis Berlīnes Būvakadēmijā. 1864. gadā sāka darba gaitas Rīgā kā būvamatnieks. Projektus veidojis renesanses stilā. Projektējis, kā arī uzcēlis pašlaik Kalpaka bulvārī 5, Aspazijas bulvārī 12 un 10 esošās ēkas.

K. Morbergs ir viens no 20. gadsimta sākuma lielākajiem filantropiem. Viņš bija ambicioza personība ar lielu gribu un vīziju. Dzīvoja savu dzīvi pārdomāti, tālredzīgi un savu nerealizēto studenta potenciālu īstenoja citos zinātkāros studentos vēl šodien. Kristapa Morberga un daudzu citu mecenātu nesavtīgums ir bijis viens no svarīgākajiem Latvijas Universitātes dzinējspēkiem, kas ļāvis jau veselu gadsimtu universitātē uzplaukt talantam, uzņēmībai un sadarbībai.

Pēc nāves K. Morbergs visus savus īpašumus novēlējis Latvijas Universitātei. 1934. gadā tika dibināts Kristapa Morberga fonds, lai palīdzētu izmaksāt Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Konservatorijas mazturīgo studentu stipendijas.

Latvijas Universitātes mecenātsLabot

Dižmecenāts Kristaps Morbergs ir visu laiku lielākais Latvijas Universitātes atbalstītājs, Latvijas Universitātes fonda dimanta mecenāts. K. Morbergs testamentā izvēlējās Latvijas Universitāti par savu ģenerālmantinieci un 1928. gadā novēlēja tai astoņus namīpašumus Rīgas centrā un Jūrmalā. Savu mantojumu K. Morbergs atstāja ar mērķi padarīt augstākās izglītības iegūšanu pēc iespējas pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam. No ienākumiem, kas tiek gūti namīpašumu apsaimniekošanas un naudas līdzekļu pārvaldīšanas, ik gadu tiek izmaksātas stipendijas Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem. Jau kopš 1929. gada tiek piešķirtas pirmās stipendijas, bet Padomju laikos pastāvošās iekārtas dēļ atbalsts tika pārtraukts. 2001. gadā tika atjaunota Kristapa Morberga vārdā nosaukto stipendiju piešķiršana [1]

AtsaucesLabot

Kopējās
  1. «Dimanta mecenāts». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-05-11.