Biruta Baumane
Biruta Baumane (dzimusi Frīdberga 1922. gada 6. jūnijā, mirusi 2017. gada 21. janvārī[1]) bija latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām savas paaudzes latviešu gleznotājām.
Biruta Baumane | |
---|---|
Dzimusi |
1922. gada 6. jūnijā Jelgavas apriņķis, Tērvetes pagasts, Latvija (tagad Dobeles novads) |
Mirusi | 2017. gada 21. janvārī (94 gadu vecumā) |
Nozares | glezniecība |
Mācījusies | Latvijas Mākslas akadēmijā |
Atbalstītāji | Romans Suta, Valdemārs Tone, Vilhelms Purvītis |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimusi Kalnamuižā, Tērvetes skolā, skolotāju ģimenē. No 1941. gada studēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, kurā beigusi Glezniecības nodaļu 1948. gadā. 1951. gadā apprecējās ar tēlnieku Kārli Baumani. Meita Laine Kainaize arī ir gleznotāja.
No 1959. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kurā atkārtoti bijusi valdes locekle. 1986. gadā kļuvusi par Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieci. Piedalījusies televīzijas un radio raidījumos, kinofilmās, kā arī publicējusi rakstus periodikā. 1976. gadā ieguvusi Latvijas PSR Mākslinieku savienības diplomu par gada labāko jaunrades sniegumu.[2]
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuViena no nozīmīgākajām savas paaudzes latviešu gleznotājām, kas strādājusi visos glezniecības žanros. Darbiem raksturīga stabila kompozīcija, spēcīgs zīmējums, kolorīts, kas ir sakņots latviskā ainavā un tautas mentalitātē. Gleznas atrodas daudzu valstu muzejos un privātkolekcijās.[2]
Izstādes
labot šo sadaļuPirmā personālizstāde — 1956. gadā. Nozīmīgākās personālizstādes ir noritējušas Rīgā (1966, 1976, 1985), Liepājā (1967), Maskavā (1968, 1984).
Piemiņa
labot šo sadaļuPar godu B. Baumanes simtgadei 2022. gada 15. septembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā sarīkota viņas darbu izstāde "Mīla un dzīve. Biruta Baumane".[3]
2022. gada 14. decembrī Rīgas dome nolēma mākslinieces vārdā nosaukt Valentīna Pikuļa aleju un taku, turpinot okupācijas seku novēršanu Latvijā un Rīgā.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Arhivēta kopija». Skatīts: 2017. gada 22. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 Red.Vilsons A. Maksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga:Latvijas encikopēdija, 1995. 48.lpp.
- ↑ Baiba Kušķe. «Gleznotājas Birutas Baumanes simtgadi atzīmēs ar izstādi «Mīla un dzīve»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-07.
- ↑ «Rīgas dome vienojas mainīt Brantkalna, Pikuļa, Staraja Rusas un Keldiša ielas nosaukumus». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-01-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu