Viestards
- Šis raksts ir par Zemgales lielkungu. Par citām jēdziena Viesturs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Viestards jeb Viestarts[1] (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs. Atskaņu hronikā kopš 1225. gada dēvēts par Zemgales ķēniņu (konic Vesters).
.jpg)
Vārda cilme Labot
Pēc valodnieka Ernesta Bleses domām, Viestarts ir baltu cilmes personvārds, kas liecina par cilvēku, kurš visiem kaut ko saka (no lietuviešu: tarti — 'sacīt') un par visiem rūpējas.[2] Vārda pirmā daļa savukārt cēlusies no vārda "viesis" (lietuviešu: viešis, vai arī no viešpats — 'kungs').
Biogrāfija Labot
No 1205. līdz 1208. gadam Tērvetes vecākais Viestarts vadīja zemgaļu karaspēku cīņās pret līviem (1206. gada kaujā pie Turaidas) un to sabiedrotajiem lietuviešiem (1208. gada karagājienā uz Lietuvu). Jau pēc uzvaras Ropažu kaujā 1205. gadā viņš bija noslēdzis militāru savienību ar Livonijas bīskapu Albertu.
1219. gadā Viestarta vadītais karaspēks mēģināja ieņemt zemgaļu pilskalnu Mežotni Upmales zemē, kas bija noslēgusi sadarbības līgumu ar krustnešiem.
1225. gadā par visas Zemgales ķēniņu kļuvušais Viestarts atļāva pāvesta legātam Modenas Vilhelmam sludināt visā Zemgalē kristietību, bet pats atteicās kristīties. Blakus Zemgales bīskapam Lambertam viņš saglabāja militāro varu Zemgalē.
Sakarā ar robežu strīdiem 1228. gadā ķēniņš Viestarts vadīja zemgaļu un kuršu uzbrukumu Daugavgrīvas klosterim. Atbildes karagājienā krustneši iebruka Zemgalē, bet nespēja to iekarot.
1229. gadā Viestarts devās atbildes karagājienā pāri Daugavai pret Zobenbrāļu ordeņa pili Aizkraukles komturejā.
Jādomā, ka 1231. gadā ķēniņš Viestarts jau bija miris, jo Rīgas bīskaps Nikolajs veica Zemgales zemju pārdali, Mežotnes un Upmales teritoriju pievienojot Rīgas diacēzei, bet pārējo Zemgales daļu nododot Rīgai un ordenim, tādējādi, de facto likvidējot Zemgales bīskapiju.
Literatūra Labot
- Pēteris Dreimanis. Zemgales lielskungs Viestarts (1927)
- Letonika.lv Latvijas vēstures enciklopēdija
13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Viestarda laikā Labot
| Priekštecis: nezināms |
Zemgales ķēniņš Viestards pirms 1205. gada — pēc 1229. gada |
Pēctecis: Šabis (ap 1259) |
| Priekštecis: nav |
Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes (1218—1224) Lamberts (1224—1226) Zemgales bīskaps (1226—1232) |
Pēctecis: Zemgales bīskaps Balduīns no Alnas (1232—1236) |
| Priekštecis: Bertolds (1196—1198) |
Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199—1229) |
Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229—1253) |
| Priekštecis: - |
Zobenbrāļu Ordeņa mestri Venno (1204—1209) Folkvins (1209—1236) |
Pēctecis: Livonijas ordeņa mestri Hermans Balke (1237—1239) |
Skatīt arī Labot
Atsauces Labot
- ↑ «letonika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. septembrī. Skatīts: 2019. gada 16. oktobrī.
- ↑ «Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi Viestura ordenis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. martā. Skatīts: 2007. gada 4. martā.
Ārējā saites Labot
- Viestards historia.lv (latviski)
- Viestarts (Viesturs) — zemgaļu valdnieks (13. gs.) (latviski)
- Order of Vesthardus, commander, with swords (angliski)
- Latvijas padomju enciklopēdija. 101 sējums, 426.lpp. (latviski)
- [1] Archived 2020. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)