Šis raksts ir par dramaturgu. Par citām jēdziena Zīverts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mārtiņš Zīverts (1903-1990) bija latviešu dramaturgs. Sarakstījis komēdijas, psiholoģiskās drāmas un traģēdijas, kopā vairāk nekā 50 lugu gan Latvijā, gan Zviedrijā.[1]

Mārtiņš Zīverts
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 5. janvārī
Vilces pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1990. gada 4. oktobrī (87 gadi)
Stokholma Karogs: Zviedrija Zviedrija
Literārā darbība
Slavenākie darbi lugas „Āksts”, „Rūda”, „Pēdējā laiva”
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1903. gada 5. janvārī Mežmuižas rentnieka ģimenē tagadējā Vilces pagastā. Mācījās Berķenes skolā, pēc Pirmā pasaules kara mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā, ko beidza 1924. gadā. Aizrāvās ar K.Hamsuna, F.Dostojevska, F.Šillera, V.Šekspīra, H.Ibsena darbiem. Mēģināja sākt studijas Romas universitātes Filozofijas un literatūras fakultātē, bet trūkuma un slimības (tuberkulozes) dēļ bija spiests atgriezties dzimtenē un strādāja Jelgavas laikrakstā “Jaunais Zemgalietis” un Rīgas Tehniskajā institūtā. Iestājas Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļā un sāka rakstīt lugas. 1931. gadā tika izrādīta viņa luga „Nafta”, 1935. gadā luga “Galvu augšā” un 1936. gadā drāma “Tīreļpurvs”.

1938. gadā Mārtiņš Zīverts sāka strādāt par dramaturgu Nacionālajā teātrī, 1940. gadā Dailes teātrī. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā M. Zīverts devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Stokholmas Latviešu teātrī viņš iestudēja savu lugu "Vara" par Lietuvas ķēniņa Mindauga likteni. Kopā ar Stokholmas teātra ansambli viņš devās viesizrādēs uz Vācijas latviešu bēgļu nometnēm.

Strādāja par viesmīli, kasieri, fabrikas strādnieku un krāvēju, bet brīvajā laikā turpināja rakstīt lugas.

Miris 1990. gada 4. oktobrī Stokholmā, urna ar viņa pelniem guldīta Rīgas Meža kapos. Kopš 1994. gada Latvijā darbojas Mārtiņa Zīverta fonds.

 
Mārtiņa Zīverta lugas "Āksts" izdevums (1938).
  • „Nafta” (1931),
  • “Galvu augšā” (1935),
  • “Tīreļpurvs” (1936),
  • „Āksts” (1936),
  • “Cilvēks grib dzīvot” (1939),
  • “Trakais Juris” (1939),
  • “Ķīnas vāze” (1940),
  • “Minhauzena precības” (1941),
  • “Nauda” (1943),
  • “Vara” (1944),
  • "Karātavu komēdija" (1946),
  • “Kāds, kura nav” (1947),
  • “Cenzūra” (1951),
  • “Rūda” (1954),
  • „Pēdējā laiva” (1967),
  • “Kaļostro Vilcē” (1967),
  • „Rīga dimd” (1968),
  • “Teātris” (1988).
  • Mārtiņa Zīverta pasaule. Sidneja (1974)
  • Mārtiņa Zīverta dramaturģija. Rakstu krājums. Rīga: Zvaigzne ABC (1997)
  • Kalnačs B. Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā. Rīga: Zinātne (1998)
  • Hausmanis V. Mārtiņš Zīverts. Rīga: Zinātne (2003)

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu