Roberts Varkalns (1899—1959) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Roberts Friča dēls Varkalns
Roberts Friča dēls Varkalns
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 24. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1959. gada 14. oktobrī (59 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, LPSR, PSRS
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālmajors
Dienesta laiks 1917—1938
1940—1959
Valsts Valsts karogs: Krievija KSFPR
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra čekaGPUOGPUNKVD
Sarkanā armija
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Ļeņina ordenis
Sarkanā Karoga ordenis (3)
Tēvijas Kara ordenis
Sarkanās Zvaigznes ordenis
Izglītība Augstākā robežsardzes skola (1928)
M. Frunzes Kara akadēmija (1936)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Piedzima 1899. gadā Dobeles apriņķī strādnieka ģimenē. Pabeidza četras skolas klases. 1917. gadā iesaukts armijā, dienēja 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.[1]

Sarkanajā armijā kopš 1918. gada.[2] No 1918. līdz 1921. gadam dienēja 15. armijas Īpašo uzdevumu pulkā, komandēja īpašās nozīmes kavalērijas vienību. Kopš 1919. gada — KK(b)P biedrs. No 1921. līdz 1923. gadam bija Viskrievijas Ārkārtas komisijas Petersa vārdā nosauktās vienības vada komandiera palīgs Turkestānas frontē. No 1924. līdz 1927. gadam dienēja Robežsardzes karaspēkā Aizbaikālā un Vidusāzijā. 1927.—1928. gadā mācījās Augstākajā robežsardzes skolā Maskavā, no 1932. līdz 1936. gadam — M. Frunzes Kara akadēmijā. 1936. gadā bija majora pakāpē un Iekšlietu TK Austrumsibīrijas novada Robežas un iekšējās apsardzības pārvaldes 53. robežsardzes vienības priekšnieka amatā.[1] 1938. gada aprīlī iecelts Iekšējā karaspēka Pievolgas apgabala štāba priekšnieka amatā.[2] Tāpat kopš 1938. gada strādāja Gorkijas Industriālajā institūtā un citās mācību iestādēs.

Pēc Lielā Tēvijas kara sākšanās piedalījās 201. latviešu strēlnieku divīzijas formēšanas organizēšanā, divīzijas komandiera vietnieks. 191. strēlnieku pulka komandieris. 1943. un 1944. gadā — 82. strēlnieku korpusa komandiera vietnieks aizmugures (apgādes) jomā, pulkveža pakāpē.

No 1947. līdz 1950. gadam ieņēma divīzijas komandiera vietnieka un štāba priekšnieka amatus. Latvijas PSR kara komisārs no 1950. līdz 1952. gadam. Divīzijas komandieris no 1952. līdz 1956. gadam.[1] Kopš 1956. gada vadīja Kara katedru LVU.[3]

LKP kongresos ievēlēts LKP CK. Ievēlēts par LPSR AP 4. un 5. sasaukuma un PSRS AP 4. sasaukuma deputātu.[1]

Nomira 1959. gadā.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Родина, 2021.
  2. 2,0 2,1 «Варкалн, Роберт Фрицевич». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
  3. «Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa». LU.