Aļģirds, arī Oļģerts (lietuviešu: Algirdas, baltkrievu: Альгерд, latīņu: Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345. līdz 1377. gadam. Līdzās viņa tēvam Ģediminam Aļģirds tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Lietuvas valdniekiem. Aļģirds pakļāva daļu līdz tam Zelta ordas pārvaldē esošo kņazu valstu, paplašinot Lietuvas robežas tagadējās Krievijas un Ukrainas teritorijās.

Aļģirds
Algirdas/Альгерд
Lietuvas dižkunigaitis
1345. gads — 1377. gads
Priekštecis Jaunutis
Pēctecis Jagailis
Dzimis ap 1296. gadu
Miris 1377. gada maija beigās
domājams, Maišagalā
(Viļņas apriņķis Karogs: Lietuva Lietuva)
Dzīvesbiedre
Bērni vismaz 12 dēli un vismaz 9 meitas, to skaitā Jagailis, Šķirgailis, Švitrigailis
Dinastija Ģedimina dinastija
Tēvs Ģedimins
Māte Jevna
Šis raksts ir par Lietuvas valdnieku. Par citām jēdziena Aļģirds nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vārda cilme labot šo sadaļu

Personvārds Aļģirds ir cēlies no vārdu saknēm al- (aliai "viss") + gird- (girdėti, girdas "dzirdētais") — "visu dzirdošais" vai "viszinis".[1] Pēc cita uzskata viņa vārda pirmā daļa al- nozīmē "alga" un viss vārds nozīmē "algu dzirdošais" vai "algu zinošais".[2]

Dzīves gājums labot šo sadaļu

 
Dižkunigaišu Aļģirda (pa kreisi) un Vītauta Dižā (pa labi) skulptūra kopā ar elkdievības tēlu monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" Novgorodā (1862)

Aļģirds ir dzimis ap 1296. gadu kā sava tēva Ģedimina trešais dēls no viņa otrās laulības ar Smoļenskas kņaza meitu Olgu Vsevolodovnu. 1318. gadā viņš apprecēja Vitebskas kņaza Jaroslava Vasiļjeviča meitu Mariju un apmetās uz dzīvi Usvjatas pilī (tagad — Pleskavas apgabala dienvidos), bet pēc sievastēva nāves kļuva par Vitebskas kņazu (1323). 1341. gadā Pleskavas veče uzaicināja viņu aizstāvēt pilsētu pret Livonijas ordeņa uzbrukumu, pēc tam viņa dēls Andrejs kļuva par Pleskavas kņazu.

Kad pirms savas nāves Ģedimins 1341. gadā sadalīja savus valdījumus saviem septiņiem dēliem kā dalienas kņazistes, Aļģirds ieguva savā valdījumā Krēvas pilsnovadu, viņa brālis Ķēstutis Trāķu un Grodņas pilsnovadus, bet Jaunutis apmetās Viļņas pilī tēva galvaspilsētā.

1345. gadā Aļģirds noslēdza savienību ar savu jaunāko brāli Ķēstuti un ar viņa palīdzību atņēma Viļņu Jaunutim, vietā piešķirot Zaslavļas pili pie Minskas. 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Karagājiena laikā viņš Siguldā ticies ar līvu ievēlēto ķēniņu (regem constitutum), kas piedāvājis militāru sadarbību, taču Aļģirds atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis," un pavēlējis viņam nocirst galvu.[3]

1349. gadā izcēlās karš starp Lietuvu un Poliju (Volīnijas dēļ). Lai gan poļi iekaroja teritorijas Volīnijas rietumdaļā, lielākā daļa Volīnijas palika Lietuvas kontrolē. 1350. gadā Aļģirds apprecējās otro reizi ar Tveras kņaza Aleksandra Mihailoviča meitu Juliānu (Uļjanu). 1355. gadā Aļģirds ieņēma Čerņihivas kņazu galvaspilsētu Brjansku un sadalīja šo valdījumu starp saviem radiniekiem.

1362. gadā notika Lietuvas karaspēka kauja ar tatāriem pie Dienvidu Bugas pietekas Siņuhas (Синюха), kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem Aļģirda militārajiem panākumiem. Šajā kaujā Zelta Ordas karaspēks tika sakauts, un Lietuva pakļāva Podoliju, Kijivu un uz kādu laiku arī stepes Melnās jūras piekrastē tagadējās Odesas apkārtnē. Laikā no 1368. līdz 1372. gadam Aļģirds organizēja trīs karagājienus uz Maskavu (1368., 1370. un 1372. gadā), lai atbalstītu savu sievastēvu, Tveras kņazu Mihailu. Pēc trīs dienu aplenkuma Maskavas Kremli Aļģirds tomēr nespēja ieņemt.

Aļģirds nomira 1377. gada 24. maijā, valsti atstājot savam dēlam Jagailim. Pēc senas baltu pagānu tradīcijas viņa līķis tika sadedzināts pilnā kaujas ietērpā kopā ar 18 kaujas zirgiem pie Maišagalas pils (netālu no Viļņas).

Aļģirda bērni labot šo sadaļu

No pirmās laulības:

  • Andrejs (ap 1328 — 1399) — Pleskavas un Polockas kņazs
  • Dmitrijs (ap 1329 — 1399) — Brjanskas kņazs
  • Vladimirs (ap 1330 — pēc 1386) — Kijivas kņazs
  • Konstantīns (ap 1331 — 1398) — Čerņihivas kņazs
  • Fjodors (ap 1332/1333 — ap 1394) — Ratno un Kobrinas kņazs
  • Agripīna (ap 1334—1393) — Gorodecas-Suzdaļas kņaza Borisa Konstantinoviča sieva.

No otrās laulības:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. www.vardai.org
  2. «Senie lietuviešu vārdi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. jūlijā.
  3. Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Ģedimina dzimtas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jaroslavs Vasiļjevičs
Vitebskas kņazs
13231377
Pēctecis:
Juliāna, Aļģirda sieva
(1377—1393)
Priekštecis:
nav
Krēvas kņazs
13411377
Pēctecis:
Priekštecis:
Jaunutis
Lietuvas dižkunigaitis
13451377
Pēctecis:
Jagailis