Etiopijas impērija pastāvēja no 1270. līdz 1974. gadam. Senāk zināma arī kā Abesīnija, viena no divām Āfrikas valstīm, kas 20. gadsimta sākumā bija brīvas no Eiropas koloniālās kundzības.

amharu: መንግሥተ ኢትዮጵያ
Etiopijas impērija
[[Zagve karaļvalsts|]]
1270 – 1974 [[Image:|border|30px]]
Flag Coat of arms
Karogs Ģērbonis
Devīze
"Etiopija pastiepj rokas pret Dievu"
Himna

"ኢትዮጵያ ሆይ ደስ ይበልሽ"
(angļu: "Ethiopia, Be happy")
Location of Etiopijas impērija
Location of Etiopijas impērija
Abesīnija 1891, pirms impērijas izplešanās
Pārvaldes centrs nav (1270–1635)
Gondara (1635–1855)
Debre Tabora (1855–1881)
Mekelle (1881–1889)
Adisabeba (1889–1974)
Valoda(s) Amharu valoda, geezu valoda
Reliģija Etiopijas Ortodoksālā baznīca (1270–1622 un 1632–1974)
Valdība Absolūtā monarhija (1270–1931)[1]
Unitāra parlamentāra Konstitucionālā monarhija (1931–1974)
Etiopijas imperators
 - 1270–1285 (pirmais) Jekuno Amlaks[2]
 - 1930–1974 (pēdējais) Haile Selasije I
Etiopijas premjerministrs
 - 1909–1927 (pirmais) Habte Dinagde
 - 1974 (pēdējais) Mikaels Imru
Likumdevējs Etiopijas karaliskais parlaments (1931–1974)[3]
 - Augšpalāta Senāts (1931–1974)
 - Apakšpalāta Deputātu palāta (1931–1974)
Vēsturiskais laikmets Viduslaiki līdz Aukstajam karam
 - Jekuno Amlaka varas sagrābšana 1270, 1270
 - Monarhijas likvidēšana 1975. gada 21. martā[4]
Platība
 - 1954 1 221 900 km²
Nauda Etiopijas birs
(no 1894. gada)

19. gadsimta beigās, imperatora Menelika II karagājienu rezultātā, Abesīnija paplašināja savas robežas un sakāva Itālijas karaspēku.

No 1936. līdz 1941. gadam to okupēja fašistiskā Itālija. Pēdējais imperators Haile Selasije I valdīja no 1930. līdz 1974. gadam.

  1. Nathaniel T. Kenney (1965). "Ethiopian Adventure". National Geographic. 127: 555.
  2. Negash, Tekeste (2006). "The Zagwe Period and the Zenith of Urban Culture in Ethiopia, Ca. 930–1270 AD". Africa: Rivista Trimestrale di Studi e Documentazione dell'istituto Italiano per l'Africa e l'Oriente. 61 (1): 120–137. JSTOR 40761842.
  3. Constitution of Ethiopia, 4 November 1955, Article 76 (source: Constitutions of Nations: Volume I, Africa by Amos Jenkins Peaslee)
  4. https://news.google.com/newspapers?nid=1915&dat=19750322&id=S-sgAAAAIBAJ&pg=2528,3614199

Ārējās saites

labot šo sadaļu