Polijas Otrā republika

Polijas Otrā republika (poļu: Republika Polska, pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) pastāvēja no 1918. gada 11. novembra, kad atjaunojās neatkarīga Polijas valsts, līdz 1939. gada septembra Polijas kampaņai, kad to okupēja nacistiskā Vācija un komunistiskā PSRS. 1921. gadā valstī dzīvoja 27,2 miljoni, bet 1939. gadā 35,1 miljons cilvēku.

Rzeczpospolita Polska Polijas Republika ←   ←   ← 1918 – 1939 →   →   → Karogs Ģerbonis Himna Mazurek Dąbrowskiego Location of Polijas Otrā republika Polija 1930. gadā Pārvaldes centrs Varšava Valoda(s) poļu valoda Reliģija katolicisms Valdība Parlamentāra republika (1918—1926) Pusprezidentāla autoritatīva republika (1926—1935) Prezidentāla republika (1935—1939) Valsts galva  - 1918—1922 Juzefs Pilsudskis (pirmais)  - 1926—1939 Ignācijs Moscickis (pēdējais) Premjerministrs  - 1918—1919 Endžejs Moračevskis (pirmais)  - 1936—1939 Feliciāns S. Skladovskis (pēdējais) Likumdevējs Parlaments  - augšpalāta Senāts  - apakšpalāta Sejms Vēsturiskais laikmets Starpkaru periods  - Izveidota 1918. gada 11. novembrī  - Polijas kampaņas sākums 1939. gada 1. septembrī  - Polijas kampaņas beigas 1939. gada 6. oktobrī Platība  - 1931 388 634 km² Iedzīvotāju skaits  - 1931. gadā 31 915 779       Blīvums 82,1 /km²  Nauda marka (1918—1924) zlots (1924—1939)

Polijas Otrās republikas austrumu robežu ar PSRS noteica Rīgas miera līgums, bet Polijas — Lietuvas Republikas pagaidu robeža izveidojās 1922. gada 24. martā pēc Viduslietuvas Republika inkorporācijas Polijas sastāvā.

Adminitratīvais iedalījums

Polijas Republikas vojevodistes un apriņķi (1930).

• Varšava (galvaspilsēta)
• Bjalistokas vojevodiste (województwo białostockie)
• Kielces vojevodiste (województwo kieleckie)
• Krakovas vojevodiste (województwo krakowskie)
• Ļubļinas vojevodiste (województwo lubelskie)
• Ļvivas vojevodiste (województwo lwowskie)
• Lodzas vojevodiste (województwo łódzkie)
• Navahrudakas vojevodiste (województwo nowogródzkie)
• Poļesjes vojevodiste (województwo poleskie), adminstratīvais centrs Pinska, no 1923. gada Bresta
• Pomerelijas vojevodiste (województwo pomorskie), adminstratīvais centrs Toruņa
• Poznaņas vojevodiste (województwo poznańskie)
• Silēzijas vojevodiste (województwo śląskie), adminstratīvais centrs Katovice
• Staņislavovas vojevodiste (województwo stanisławowskie)
• Tarnopoles vojevodiste (województwo tarnopolskie)
• Varšavas vojevodiste (województwo warszawskie)
• Viļņas vojevodiste (województwo wileńskie)
• Volīnijas vojevodiste (województwo wołyńskie), adminstratīvais centrs Lucka