Pūniešu kari

Pūniešu kari, saukti arī par Kartāgiešu kariem, bija triju karu sērija starp Romas republiku un Kartāgu laika posmā no 264. līdz 146. gadam p.m.ē. Termins "pūnieši" ir radies no latīņu vārda Punicus (vai Poenicus), ar kuru romieši apzīmēja kartāgiešus, kas bija cēlušies no feniķiešiem (Phoenices). Galvenais karu iemesls bija interešu konflikts starp jau pastāvošo Kartāgas impēriju un Romas republiku, kas kļuva arvien spēcīgāka un varenāka.

Pūniešu kari

Vidusjūras reģiona rietumdaļas teritoriālais iedalījums 264. gadā p.m.ē.
Apraksts
Datums:	• Pirmais pūniešu karš (264.–241. gads p.m.ē.) • Otrais pūniešu karš (218.–201. gads p.m.ē.) • Trešais pūniešu karš (149.–146. gads p.m.ē.)
Vieta:	Vidusjūras reģions (Apenīnu pussala, Sicīlija, Sardīnija, Korsika, Pireneju pussala un Ziemeļāfrikas rietumdaļa)
Iznākums:	• Romas republikas uzvara • Kartāgas iznīcināšana
Karojošās puses
Kartāga • Numīdiešu un gallu sabiedrotie	Romas republika
Zaudējumi

Pirmais pūniešu karš

264. gadā p.m.ē. savā starpā sāka cīnīties divas Sicīlijas grieķu polisas — Mesīna un Sirakūzas. Cīņā Sirakūzām palīdzēja Kartāga, bet Mesīna savukārt aicināja palīgā Romu. Romiešu karaspēks iebruka Sicīlijā un pieveica kartāgiešus, kā arī Sirakūzu karaspēku. Sirakūzu valdnieks Hierons bija spiests noslēgt ar Romu miera līgumu. Kara laikā Roma zaudēja savu karafloti un to atkal atjaunoja 256. gadā p.m.ē. Romiešu karaspēks aplenca Kartāgu un Roma, pārliecināta par uzvaru, noraidīja kartāgiešu piedāvājumu noslēgt mieru. Veiksme uzsmaidīja kartāgiešiem un Roma cieta lielus zaudējumus. 241. gadā p.m.ē romieši guva ievērojamu pārsvaru un Kartāga zaudēja savas kolonijas ne tikai Sicīlijā, bet arī Sardīnijas un Korsikas salās. Roma savukārt ieguva īpašumus ārpus Itālijas robežām.

Otrais pūniešu karš

Otrais pūniešu karš starp Romas Republiku un Kartāgu norisinājās no 218. līdz 201. gadam pirms mūsu ēras. Tas bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, un daļa no Pūniešu kariem. Otrais pūniešu karš izvērsās galvenokārt tāpēc, ka abas lielvalstis, Roma un Kartāga, vēlējās iegūt kontroli un ietekmi pār Sicīliju.

Kartāgas līderis Hanibāls Barka kļuva par vienu no konflikta izcilākajiem karavadoņiem. Viņš izcēlās ar stratēģiskiem manevriem, tajā skaitā ar gājienu pāri Alpu kalniem, lai iebruktu Romas teritorijā no ziemeļiem. Taču, neskatoties uz Hanibāla sākotnējo veiksmi, viņam nebija pietiekami resursu, lai gūtu uzvaru visā karā. Otrais pūniešu karš beidzās ar Romas uzvaru. Romieši bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki. Pēc kara Romas Republika kļuva par dominējošo spēku Vidusjūras reģionā, savukārt Kartāgas cieta smagus zaudējumus.

Trešais pūniešu karš

Romiešu cīņas par grieķu un maķedoniešu pilnīgu pakļaušanu ilga gandrīz pusgadsimtu. Šajā laikā Kartāga bija no jauna atguvusi spēkus, kļuvusi bagāta pilsēta. Roma nevarēja pieļaut, ka tās senie ienaidnieki atkal varētu to apdraudēt, tādēļ senāts pieņēma lēmumu par Kartāgas iznīcināšanu. 149. gadā p.m.ē Romas karaspēks aplenca Kartāgu un cerēja uz vieglu uzvaru, tomēr kartāgieši varonīgi aizstāvējās. Tikai pēc trim gadiem, kad pilsētai aplenkuma dēļ nevarēja piegādāt pārtiku, sākās bads un slimības, romiešiem izdevās ielauzties pilsētā. Cīņa bija nežēlīga, kura ilga 6 dienas. Kartāga tika sagrauta,visi dzīvi palikušie iedzīvotāji pārdoti verdzībā. Par zīmi, ka šajā vietā nekad vairs nedrīkstēs būt pilsēta, pāri tās drupām pārbrauca ar arklu. Viss Kartāgai līdz šim piederošais apgabals tika pasludināts par Romas īpašumu - Āfrikas provinci.

Ārējās saites

• Encyclopedia Britannica ieraksts (angliski)