Gregors XI

Romas pāvests no 1370. gada līdz 1378. gadam

Pāvests Gregors XI (latīņu: Gregorius XI), īstajā vārdā Pjērs Rožērs de Bofors (franču: Pierre Roger de Beaufort; dzimis ap 1329. gadu, miris 1378. gada 27. martā), bija Romas pāvests no 1370. gada līdz savai nāvei 1378. gadā. Pēdējais no septiņiem pāvestiem, kuri rezidēja Aviņonā.

Gregors XI
Gregorius XI
(Pierre Roger de Beaufort)
Papa Gregorius Undecimus.jpg
Romas pāvests
Amatā
1370. gada 30. decembris — 1378. gada 27. marts
Priekštecis Urbāns V
Pēctecis Urbāns VI

Dzimšanas dati ap 1329. gadu
Momona, Limuzēna, Francijas karaliste
(Senžiljēnmomona, Korēza, Karogs: Francija Francija)
Miršanas dati 1378. gada 27. martā
Roma, Pāvesta valsts
(Lacio, Karogs: Itālija Itālija)
Tautība francūzis

Pāvesta Klementa VI brāļadēls. Studēja Anžē Universitātē, pēc tam Perudžā. 1348. gadā, kad Pjēram Rožēram bija 19 gadu, Klements VI iecēla viņu par kardinālu. Bijis labi izglītots, veiksmīgi darbojās kā diplomāts. Pēc pāvesta Urbāna V nāves konklāvs 1370. gada 30. decembrī ievēlēja Gregoru par pāvestu.

1373. gada 10. oktobrī, atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda lūgumu, Gregors XI izdeva tā saukto apģērbu bullu, kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jātērpjas melnās drēbēs.

Pontifikāta laikā stingri cīnījās pret lollardiem. Neskatoties uz kūrijas un Florences pilsētas pretestību, 1377. gada 17. janvārī atgriezās Romā, izbeidzot Aviņonas gūstu. Pēc daļas viedokļu, lēmums par pārcelšanos tika pieņemts cita starpā arī Sjēnas Katrīnas ietekmē. Drīz pēc Gregora XI nāves sākās Rietumu shizma — strīdi par pēctecību, kas noveda pie šķelšanās un antipāvestu parādīšanās, līdz 1417. gadā tika izvēlēts Martins V, kuru atzina galvenie pārējie pretendenti.

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot