Bazilika

Bazilika Romas katoļu baznīcā ir priviliģēta baznīca. Tas ir goda nosaukums, ko tai piešķir Romas pāvests. Parasti tās ir baznīcas, kurās atrodas brīnumdarošas svētbildes, Svēto relikvijas un uz kurām dodas svētceļotāji, lai godinātu un pielūgtu Jēzu Kristu un viņa māti Jaunavu Mariju.

Svētās Marijas Madžori bazilika, Itālija, Roma (Basilica majoris)

Romas katoļu Baznīcā tiek izšķirti divi baziliku veidi: "Basilica majoris" — lielā bazilika un "Basilica minoris" — mazā bazilika. Abu veidu bazilikas ir baznīcu goda nosaukumi.

"Basilica majoris"— lielās bazilikas ir pasaulē tikai četras un tās visas atrodas Itālijā Romas pilsētā. "Basilica minoris" — mazās bazilikas atrodas dažādās pasaules pilsētās.

Lielās bazilikas, kā arī dažas no mazajām bazilikām savu nosaukumu un privilēģijas ir ieguvušas jau no neatminamiem laikiem, citas mazās bazilikas privilēģijas un titulu iegūst tikai no pāvesta. Dokumenti, kas apliecina baznīcai piešķirto goda titulu un privilēģijas, kas tiek saprastas zem nosaukuma bazilika, ir dekrēts, kuru piešķir Svētā dievišķā kulta un sakramentu kongregācija un bulla, kuru paraksta pāvests. Garīdznieks, kas vada bazilikas darbu, tiek saukts par rektoru.

Vēsture

Sākot ar mūsu ēras 4. gadsimtu katoļu lūgšanu vietām sāk būvēt celtnes, kas arhitektoniski atbilst tā laika sabiedriskajām celtnēm — bazilikām, kurās tiek novietoti altāri. No šīm sabiedriskajām celtnēm arī tiek aizgūts nosaukums bazilika. Tāpēc Romas impērijas nākamos gadsimtos pastāv kā sabiedriskās bazilikas, tā arī sakrālās celtnes — bazilikas. Romā pirmās bazilikas kristiešu kulta vajadzībām imperatori neļāva būvēt pilsētas teritorijā, tāpēc tās tika celtas pie pilsētas, vēlāk iegūstot nosaukumu "ārpus mūriem". Atkarībā no tā, kas konstruējis un finansējis bazilikas, tām mēdz nosaukumos pieminēt arī to būvētāju vārdus. Tā, piemēram, imperators Honorijs finansēja Svētā Paula ārpus mūriem bazilikas celtniecību, tāpēc tā tiek saukta par Svētā Paula ārpus mūriem Honorija baziliku, līdzīgi pāvests Libērs finansēja Svētās Marijas Madžori bazilikas celtniecību, tāpēc to mēdz saukt par Libēra baziliku, bet imperators Kontantīns finansēja Svētā Pētera un Svētā Jāņa Laterāna baziliku būvniecību, par to tās mēdz saukt par Konstantīna bazilikām. Līdzīgi citās valstīs, kā, piemēram, Itālijā, Izraēlā, Portugālē, Spānijā un Polijā ir baznīcas, kas nes baziliku nosaukumu jau no seniem laikiem. Visas pārējās bazilikas savu titula nosaukumu no 18. gadsimta beigu posma ir saņēmušas tikai pēc pavesta rīkojuma, pirms tam veicot lielu procedūru darbu.

Bazilikas insignijas

Paviljons ar zvaniņu

Tintinabula

Visām bazilikām ir noteiktas divas insignijas: paviljons, tiek dēvēts arī par ombrellino, kas vizuāli atgādina saulessarga formu ar sarkanas un dzeltenas krāsas zīda audumu līnijām, kas tiek nests procesijās un atrodas tā attēls bazilikas ģerbonī un tintinabula, kas parasti atrodas pie kora luktas, bet procesijas laikā tiek nesta tās priekšā.

Lielās bazilikas

Lielās bazilikas jeb "Basilica majoris" ir četras un visas atrodas Romā. Tās ir sekojošas:

Svētā Pētera bazilika, kura atrodas Vatikāna teritorijā; bazilikā atrodas Svētā Pētera kaps;
Svētā Jāņa Laterāna bazilika, kas ir pasaules un Romas katedrāle;
Svētās Marijas Madžori bazilika, kurā atrodas Betlēmes silītes relikvija;
Svētā Paula ārpus mūriem bazilika, kas atrodas benediktiešu pārvaldījumā, kurā atrodas Svētā Paula kaps.

Raksturojums

Katru lielo baziliku vada kardināls, kas, saņēmis īpašas privilēģijas no pāvesta, nēsā īpašas insignijas. Katrai bazilikai ir Svētās durvis, kas ir atvērtas svētajā gadā vai jubilejā, kad ir iespējams iegūt atlaidas. Tāpēc arī lielo baziliku ģerbonī tiek attēlotas pārsietas atslēgas, kas atrodas ģerbonī zem paviljona. Bazilikām ir savas kanoniķu un cietumu koledžas. Visu lielo baziliku arhitektūrā ir piecas navas. Tās ir atvērtas apmeklētājiem visu diennakti. Paviljoniem bez mazo baziliku raksturīgajām to sarkanas un dzeltenas krāsas zīda auduma līnijām paviljoni ir arī pārklāti ar zelta krāsas metāliskām līnijām un sarkanu velvetu ar zelta malām. Pie bazilikas galvenā altāra, kas saucas par Pāvesta altāri, upurēt Svēto Misi var tikai pāvests vai kardināls, kuram katru reizi jāiegūst īpaša atļauja no pāvesta. Bazilikas gada dienas svin visas Romas katoļu baznīcas.

Mazās bazilikas

Procesijā ar insignijām

Mazo baziliku jeb "Basilica minoris" pasaulē ir daudz. Romā tās ir 11, viena mazā bazilika ir arī Latvijā — Aglonas bazilika. Tikai maza daļa no visam mazajām bazilikām nes savu titulu un bauda savas privilēģijas, lielākā daļa tās ir saņēmusi no pāvesta, kuru vidū ir arī Aglonas bazilika. Lielākoties tās ir svētceļotāju baznīcas.

Titula piešķiršana ir pāvesta ziņā, kurš pieņem lēmumu, vadoties no baznīcas pretendentes vecuma, konkrētās arhidiecēzes vai metropolijas virsgana lūguma, kā arī apstākļiem, vai nav nekādu šķēršļu titula piešķiršanai. Bazilika nevar būt katedrāle un otrādi.

Mazo baziliku insignijas

Mazajām bazilikām ir trīs insignijas: paviljons, tintinabula vai speciāls zvaniņš un prelāti, atbilstoši kanoniem.

Heraldikas attēli

Lielās bazilikas paviljona ģerbonis
Mazās bazilikas ģerboņa mets
Lielās bazilikas ģerboņa mets

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bazilika.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)