Landsknehts

Landsknehts (vācu: Landsknecht — burtiski, valsts kalps) ir renesanses laika vācu algotnis (karavīrs) kājnieks. Landsknehtu vienība pārsvarā sastāvēja no pīķnešiem un atbalsta kājniekiem, un viņu frontes līniju veidoja Doppelsöldner ("vīri, kam maksā dubultu algu"), kas bija slaveni ar cvaihandera un arkebūzu izmantošanu. Viņi veidoja lielāko daļu Svētās Romas impērijas imperatora armijas no 15. gadsimta beigām līdz 17. gadsimta sākumam, cīnoties Habsburgu-Valuā karos, Habsburgu-Osmaņu karos un Eiropas reliģijas karos.

Landsknehtu attēlojums izdevumā Geschichte des Kostüms

Apģērbs

Tērps ar platām piedurknēm un biksēm, milzīgas cepures ar spalvām - Landsknehtu apģērbs bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais Renesanses laikā. Imperators Maksimiliāns I piešķīra landsknehtiem brīvību no likumiem, kas regulē apģērbu stilu un izskatu, kam bija pakļauti citi sabiedrības slāņu pārstāvji: “Viņu dzīve ir tik īsa un bez prieka, ka lielisks un krāšņs apģērbs ir viens no retajiem priekiem. Es negrasos viņiem to atņemt." Viņu apģērbi bija slaveni ar savu "puff and slash" rotājumu, kas radās, sagriežot virsdrēbes un caur šiem spraugām izspraucoties apakšējā apģērba slāņiem un polsterējumam.

Apģērba stils ar pufām un šķēlumu pārņēma arī citas tautas, dažviet Eiropā tam kļūstot par ierastu apģērba dekorācijas veidu. Dažus angļu muižniekus fascinēja šādi “pufi un šķēlumi”. Henrijs VIII sāka ģērbties šādā stilā pēc tam, kad ieraudzīja viņa nolīgto landsknehtu apģērbu; patiesībā slavenajā Henrija VIII portretā, ko veidojis Hanss Holbeins, viņš attēlots kamzolī, kas izrotāts ar pufām un šķēlumiem. Citos Henrija portretos redzams, ka viņš valkā svārkus līdz ceļiem; viņš pārņēma šo stilu no vācu militārajiem svārkiem, ko valkāja daži landsknehti. Šādā stilā ģērbās arī Henrija bērni Edvards VI un Elizabete I.

Tā kā kaujās abās konflikta pusēs nereti bija algotņi, kuri izskatījās pilnīgi vienādi, tad, lai tuvcīņā atšķirtu “draugus” no “svešiniekiem”, vienai kompānijai piederošie landsknehti valkāja platas auduma materiāla lentes, vienā krāsā uz viņu cepures, uz jostas, pārsēja vai stropes veidā pār plecu. Tas radīja atsevišķas landsknehtu kompānijas nosaukumu - bande (no vācu valodas das Band “lente”). Un, pateicoties Landsknehtu uzvedībai pret civiliedzīvotājiem, vārds “banda” visas Eiropas praksē ieguva jaunu nozīmi - stabilu bruņotu noziedzīgu grupu. Tomēr termins bandum (no latīņu valodas - “karogs”), lai apzīmētu militāro vienību, tika izmantots jau Bizantijas armijā, kas dod pamatu šaubīties par šī termina saistīšanu tieši ar landsknehtiem.

Tāpat landsknehta kostīmā atmiņā palicis milzīgs, sava laika modes tendences atspoguļojošs Schamkapsel vīriešu ģenitāliju aizsargs, ko daži lai palielinātu izmēru un sitiena mīkstināšanai pildīja ar vati. Arī naudas maciņu viegli varēja ievietot šajā aizsargā.

Audiovizuālās norādes

• Ландскнехты: зарождение, развитие, упадок – Николай Асламов | История Средневековья | Научпоп (krieviski)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Landsknechts.
• "Landsknechte" at Encyclopedia Britannica