Marks Aurēlijs
Marks Aurēlijs (latīņu: Marcus Aurelius; 121—180) bija Romas imperators no 161. līdz 180. gadam. Pēdējais no tā sauktajiem "pieciem labajiem imperatoriem". Pazīstams arī kā stoicisma filozofs, vēlās Romas stoiķu skolas pārstāvis. Sarakstījis vairākus filozofiskus traktātus, no kuriem saglabājušās "Meditācijas" (grieķu: Τὰ εἰς ἑαυτόν — ‘domas sev pašam’).
| Marks Aurēlijs Marcus Aurelius Antoninus Augustus | |
|---|---|
 Marka Aurēlija statuja Kapitolija muzejā Romā | |
| Romas imperators | |
|
Amatā 161. gadā — 180. gada 17. marts | |
| Priekštecis | Antonijs Pijs |
| Pēctecis | Komods |
|
| |
| Dzimšanas dati |
121. gada 26. aprīlī Roma, Itālija, Romas impērija |
| Miršanas dati |
180. gada 17. martā (58 gadu vecumā) Vindobona, Romas impērija (tagad Vīne,  Austrija) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Faustīna Jaunākā |
| Reliģija | romiešu politeisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuJaunībā ieguva labu izglītību. Imperators Adriāns augstu vērtēja Marka Aurēlija krietno raksturu, tāpēc adoptēdams un ar to izraudzīdams par troņa mantinieku Aurēliju Antonīnu, vēlāko Antonīnu Piju, viņš 138. gadā uzdeva viņam savukārt adoptēt Marku Aurēliju, A. Antonīnu un Lūciju Vēru.
Marku Aurēliju imperators Antonīns Pijs apprecināja ar savu meitu Faustīnu un piešķīra viņam cēzara titulu, tā noteikdams viņu par troņa mantinieku. Pēc A. Pija M. Aurēlijs pieņēma L. Vēru par līdzvaldnieku. Tad Romā pirmo reizi bija divi imperatori ar pilnīgi vienādām tiesībām, tomēr īstais valdnieks bija Marks Aurēlijs, jo L. Vērs labprātīgi atzina sava adopcijas brāļa pārākumu. M. Aurēlijs valdīja labā saskaņā ar senātu, kura autoritāti viņš mēģināja vairot. Pavalstnieku labklājība bija imperatora darbības cēlais mērķis, bet viņa valdības gadi bija aizēnoti ar gandrīz nemitīgu karadarbību. Viņa vadībā impērijas karaspēks sakāva atdzimušo Partas valsti Persijā. Eiropā karoja ar sarmatiem un daudzām ģermāņu ciltīm kā arī veiksmīgi noslēdza t.s. Markomāņu karus. Tomēr neskatoties uz to, ģermāņu ciltis sāka sagādāt aizvien lielākas problēmas impērijas robežām.
170. gadu sākumā kopā ar sievu apceļoja impērijas austrumu provinces. Apmeklēja arī Atēnas kur pasludināja sevi par filozofijas aizstāvi. Tomēr jau 174. gadā atkal devās militārā kampaņā pie Donavas kur arī pavadīja atlikušos dzīves gadus. 180. gadā saslimis un 17. martā miris karaspēka nometnē Vindobonas pilsētā (mūsdienu Vīnē).
Darbi
labot šo sadaļu- Meditācijas Meditationes (latīniski)
- Marka Aurēlija vēstules (latīniski)
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marks Aurēlijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Senajiem laikiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |