Milānas edikts

Milānas edikts ir vēsturisks dokuments, ko izdeva Romas imperatori Konstantīns Lielais un Licīnijs 313. gadā. Šis edikts bija būtisks pagrieziena punkts Romas impērijā, jo tas piešķīra reliģijas brīvību un atzina kristietību kā likumīgu reliģiju, kas izbeidza kristiešu vajāšanas.

Milānas edikta teksts

Lai gan Milānas edikts vispirms attiecās uz kristiešiem, tas vispārēji garantēja reliģijas brīvību visiem Romas impērijas iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles. Edikts arī paredzēja, ka viss īpašums, kas tika atņemts kristiešu kopienām iepriekšējo vajāšanu laikā, bija jāatdod. Tas palīdzēja atjaunot kristiešu kopienas un baznīcas infrastruktūru, kas tika iznīcināta vai konfiscēta.

Milānas edikts iezīmēja Romas impērijas pāreju no daudzveidīgas, galvenokārt pagānu reliģijas kultūras uz sabiedrību, kurā kristietība pakāpeniski kļuva dominējošā. Vēlākie imperatori turpināja šo tendenci, kas galu galā noveda pie kristietības pasludināšanas par oficiālo impērijas reliģiju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Milānas edikts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)