Starptautiskā lidosta "Rīga"

lidosta Latvijā
(Pāradresēts no Lidosta Rīga)

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) (agrāk Lidosta "Skulte", Rīga-Skulte jeb Rīga II) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. 2016. gadā atvēra Ziemeļu termināli,[1] 2018. gadā lidostas pasažieru skaits pārsniedza 7 miljonus gadā.[2] 2025. gada beigās plānots pabeigt Rail Baltica dzelzceļa stacijas būvniecību.

Starptautiskā lidosta "Rīga"
Riga International Airport
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Starptautiskā lidosta "Rīga"
IATA: RIXICAO: EVRA
RIX (Rīga)
RIX
RIX
RIX (Latvija)
RIX
RIX
RIX (Rīgas rajons)
RIX
RIX
Lidostas atrašanās vieta Latvijā un Rīgā
Pamatinformācija
Tips Civilā
Īpašnieks Latvijas valsts
Atrašanās vieta Mārupes novads, Latvija
Augstums vjl 34 ft / 10 m
Koordinātas 56°55′25″N 23°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111Koordinātas: 56°55′25″N 23°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111
Mājaslapa www.riga-airport.com
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
18/36 3 200 Asfalts
Statistika
Pasažieri 2 011 155 (2020)
Lidojumi 35,59 tūkst. (2020)
Krava 23,2 tūkst. t (2019)

Lidostas "Rīga" kompleksu būvēja no 1965. līdz 1974. gada oktobrim, līdz lidostas būves pabeigšanai civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā izvietoja uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu birojus, kafejnīcas un kioskus.

Regulāra pasažieru pārvadāšana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A, no Rīgas lidostas veica regulārus lidojumus uz aptuveni 100 pilsētām - visām PSR galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. Lidostas ienākumus sūtīja uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm. 1986. gadā lidostā "Rīga" apkalpoja aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrāva 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai izmantoja lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem izmantoja lidmašīnu An-26.

1989. gada 1. decembrī "Aeroflot" ar TU-134A lidmašīnu sāka regulārus lidojumus Rīga–Tallina–Stokholma divas reizes nedēļā (izlidošana no Rīgas bija pirmdienās un piektdienās 11:00).[3] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā bijušo "Aeroflot" Latvijas filiāli sadalīja trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS un Lufthansa, tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja tikai 310 tūkstošus pasažieru.

1994. gadā lidostā "Rīga" notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[4] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[5] 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām beidzās lidostas modernizācija. 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā.

Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sāka strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljoni pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja Starptautisko lidostu "Rīga" pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[6] Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā apkalpoja 4,07 miljonus pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljonus pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu).

2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostas.[7]

2014. gadā konkursā par lidostas pasažieru termināļa "Ziemeļu piestātne" būvniecību 15,93 miljonus eiro vērtībā apstiprināja SIA "Skonto būve" iesniegto piedāvājumu. Termināļa attīstības 5. kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildus četru jaunu iekāpšanas sektoru izbūvi.[8]

2015. gadā pabeidza starptautiskās lidostas "Rīga" termināļa paplašināšanu, pasažieriem, kuri ceļoja ārpus Šengenas zonas, ierīkoja jaunus iekāpšanas sektorus un plašākas uzgaidāmās telpas.[9]

2017. gadā par starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju kļuva lidostas valdes locekle Ilona Līce, kura par lidostas ilgtermiņa prioritāti noteica tālo lidojumu attīstīšanu, papildinot starpkontinentālo reisu skaitu.[10]

Tiešie lidojumi un pārvadāto pasažieru skaits (2017)

labot šo sadaļu

2017. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 30 valstīm:

Dažādu lidsabiedrību Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits
Lidsabiedrības nosaukums Pasažieru skaits (2017)[11] % no kopējā izmaiņas pret iepriekšējo gadu
Air Baltic Corporation 3 247 661
Ryanair 954 666
Wizz Air 553 734
Norwegian Air Shuttle 233 226
Aeroflot 203 627
Lufthansa 199 690
SmartLynx Airlines 149 173
Finnair 103 850
Scandinavian Air System (SAS) 86 455
LOT Polish Airlines 73 751
Turkish Airlines 71 892
Ukraine International Airlines 64 955
Utair 51 523
Uzbekistan Airways 39 189
Belavia 17 776
Citas 46 597
Kopā 6 097 765

Pasažieru skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Skatīt avota Wikidata vaicājums.

Rīgas lidostas pasažieru skaits [12]
Gads Skaits % Gads Skaits % Gads Skaits % Gads Skaits %
1990 2000 574 356 +2,1% 2010 4 663 692 +14,7% 2020 2 011 155 -74,2%
1991 2001 622 647 +8,4% 2011 5 106 893 +9,5% 2021 2 353 064 +17,0%
1992 2002 633 332 +1,7% 2012 4 767 764 −6,6% 2022 5 380 779 +128,7%
1993 310 132 2003 711 753 +12,4% 2013 4 793 045 +0,5% 2023 6 630 891 +23.2%
1994 392 065 +26,4% 2004 1 060 426 +49,0% 2014 4 813 959 +0,4%
1995 490 607 +25,1% 2005 1 878 035 +77,1% 2015 5 162 149 +7,2%
1996 497 124 +1,3% 2006 2 495 020 +32,8% 2016 5 402 545 +4,6%
1997 531 199 +6,8% 2007 3 160 945 +26,7% 2017 6 097 765 +13,0%
1998 554 628 +4,4% 2008 3 690 549 +16,7% 2018 7 056 089 +15,7%
1999 562 383 +1,4% 2009 4 066 793 +10,2% 2019 7 798 382 +10,5%

Aviokompānijas un galamērķi

labot šo sadaļu

2023. gada ziemas sezonā no lidostas "Rīga" lidojumus veic šādas lidsabiedrības:

aviokompānija galamērķi
airBaltic 55 galamērķi, skatīt airbaltic.com
Aegean Atēnas
British Airways Londona (Hītrovas lidosta)
Finnair (lidojumu izpilda: Norra) Helsinki
LOT Varšava (Šopēna lidosta)
Lufthansa Frankfurte pie Mainas
Norwegian Air Shuttle Kopenhāgena, Oslo (Gardemūene), Stokholma (Arlanda)
Ryanair 26 galamērķi, skatīt ryanair.com
Turkish Airlines Stambula
Transavia Amsterdama
Uzbekistan Airways Taškenta
Wizz Air Kutaisi

Čarterlidojumu kompānijas

labot šo sadaļu

Kravas pārvadātāji

labot šo sadaļu

Populārākie galamērķi

labot šo sadaļu

2023. gadā populārākie galamērķi lidojumiem no Rīgas bija Londona, Helsinki, Oslo un Tallina, bet populārākās valstis – Apvienotā Karaliste, Vācija, Somija un Spānija.[13]

Tehniskā informācija

labot šo sadaļu
 
airBaltic lidmašīna Rīgas lidostā.

Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās ugunis, skrejceļa malu ugunis, skrejceļa ass līnijas ugunis un zemskares zonas ugunis atbilst CAT II precīzas nolaišanās operāciju prasībām.

Skrejceļa platums ir 45 metri. 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā rekonstruētais skrejceļš, kura garums palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta spēj uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747.[14]

Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina 22. autobuss.

Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines" trīs reizes dienā maršrutā RīgaTallinaRīga pietur lidostā "Rīga". Ollex nodrošina ikdienas satiksmi starp Rīgu (pilsētu un lidostu) un Šauļiem, Pluņģi un Klaipēdu. 

Rīgas lidostas dzelzceļa stacija

labot šo sadaļu

Rail Baltica stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.[15] Pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (shuttle) vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Lidostas attīstība

labot šo sadaļu

2010. gada 4. augustā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” noslēdza līgumu ar LR Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība”. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija vairāk kā 93 miljoni EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57 mln EUR, valsts budžeta finansējums 11,6 mln EUR un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" finansējums 23,7 mln EUR. Projekta gaitā īstenoja skrejceļa segas virskārtas renovāciju un lidjoslas pastiprināšanu, izbūvēja papildus manevrēšanas ceļu E un D, II kategorijas gaismas sistēmas un citus darbus. Uzbūvēja jaunu piestātni (Ziemeļu termināli) gan Šengenas līguma zonas, gan ne-Šengenas zonas pasažieru apkalpošanai. Īstenojot projektu, lidostu sertificēja kā II kategorijas lidostu, kas ļauj nodrošināt lidojumus ievērojami nelabvēlīgos laikapstākļos, tādējādi ievērojami samazinot novirzīto reisu skaitu un uzlabojot lidojumu drošību. Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jauni veikali un kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9 828 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.[16]

2023. gada novembrī lidosta "Rīga" izsludināja būvniecības iepirkuma pirmo kārtu jauna pasažieru termināļa būvniecībai, iekļaujot arī bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar "Rail Baltica" staciju. Jaunā termināļa projektētais būvapjoms ir 45 tūkstoši kvadrātmetru, bet būvniecības izmaksas lēsa 167 miljonu eiro apjomā. Uzsākt jaunā termināļa būvdarbus paredzēts 2024. gada 3. ceturksnī un pabeigt 2028. gada beigās.[17]

Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita

labot šo sadaļu
Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2021)
Pasažieri
(2022)
Izmaiņas

2021-2022

1.   Rīga Starptautiskā lidosta "Rīga" 2 353 064 5 380 779 +128.7%
2.   Viļņa Viļņas starptautiskā lidosta 1 898 817 3 915 960 +106.23%
3.   Tallina Lenarta Meri lidosta 1 301 109 2 748 255 +111.22%
4.   Kauņa Kauņas starptautiskā lidosta 487 532 1 159 184 +137.77%
5.   Palanga Palangas starptautiskā lidosta 85 895 274 879 +220.02%

*Pasažieru skaitu ir būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita

labot šo sadaļu
Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2022)
1.   Oslo Oslo lidosta Gardermoenā 22 467 510
2.   Kopenhāgena Kopenhāgenas lidosta Kastrupā 22 143 007
3.   Stokholma Stokholmas lidosta Ārlandā 18 387 268
4.   Helsinki Helsinku lidosta Vantā 12 882 861
5.   Reikjavika Keflavikas lidosta Reikjavikā 6 126 421
6.   Bergena Bergenas lidosta Fleslendā 5 995 234

Privatizēšanas aizliegums

labot šo sadaļu

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta "Rīga"”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

  1. FOTO: Jaunā ziemeļu piestātne lidostā Rīga
  2. «Lidostā «Rīga» pasažieru skaits pērn audzis par 16%». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-14.
  3. 1989. gada 1. decembrī. No Rīgas var aizlidot uz Stokholmu! Viesturs Sprūde la.lv 2019. gada 1. decembrī
  4. «1974-1995. gads | Riga International Airport». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. maijā. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
  5. «Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
  6. «Birks ierosina lidostu "Rīga" nodēvēt Meierovica vārdā : EASYGET.LV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
  7. «Starptautiskā lidosta „Rīga” iegūst prestižāko industrijas godalgu | Riga International Airport». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 27. maijā.
  8. Lidostas pasažieru termināli par 15,9 miljoniem eiro paplašinās "Skonto būve" 2014. gada 11. jūlijā
  9. «Ērtības lidostā un dzelzceļa stacijās». DELFI. 2015. gada 30. decembrī.
  10. Rīga kā Baltijas aviosatiksmes sirds. Diena.lv. 2017. gada 27. martā.
  11. Latvijas mazākās aviokompānijas kļūst arvien pamanāmākas Dace Skreija, lsm.lv 2018. gada 20. martā
  12. Pasažieru Statistika Starptautiskajā lidostā "Rīga" Arhivēts 2009. gada 19. decembrī, Wayback Machine vietnē., riga-airport.com
  13. Lidosta “Rīga” šogad apkalpojusi 1,8 miljonus pasažieru Civilās aviācijas aģentūra 09.05.2023
  14. «Sākumlapa | Riga International Airport». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 31. oktobrī.
  15. Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā
  16. Lidosta “Rīga” nostiprina līderpozīcijas Baltijā Arhivēts 2019. gada 4. septembrī, Wayback Machine vietnē. riga-airport.com preses relīze 2017. gada 30. janvārī.
  17. Lidosta «Rīga» par aptuveni 167 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli lsm.lv 2023. gada 3. novembrī

Ārējās saites

labot šo sadaļu