Padomju Sociālistiskās Republikas

Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) bija padomju republikas, kas dažādos laika posmos no 1922. līdz 1991. gadam ietilpa Padomju Savienības (PSRS) sastāvā. Saskaņā ar PSRS Konstitūciju (1924, 1936, 1977) katra PSR bija suverēna sociālistiska valsts, kas esot brīvprātīgi iestājusies PSRS, tomēr faktiski PSRS no tās dibināšanas 1922. gadā līdz pat PSRS sabrukumam bija centralizēta valsts, kurā pārvaldi īstenoja PSRS varas orgāni Maskavā, republiku valdībām atstājot vietējās pašpārvaldes funkcijas. Baltijas valstis par PSR pārveidotas un PSRS pievienotas pēc Baltijas valstu okupācijas.

Padomju sociālistisko republiku skaita un teritorijas izmaiņas no 1922. līdz 1991. gadam

Valstiskais statuss

Katrai PSR bija sava konstitūcija, ģerbonis, himna, galvaspilsēta, likumdevēja institūcija (Augstākā padome) un valdība (Ministru padome), bet nebija savas valūtas, armijas, ārlietu, likumdošanas, patstāvības iekšpolitikā un pārvaldē. Lielākā daļa PSR (izņemot KPFSR, Baltkrievijas un Ukrainas PSR) nebija starptautisko tiesību subjekti. PSR pilsoņi automātiski bija PSRS pilsoņi.

Vēsture

Padomju Sociālistiskās Republikas izveidojās pēc Krievijas pilsoņu kara, kad īslaicīgi pastāvēja virkne valstisku veidojumu, kas sevi deklarēja kā PSR, piemēram, Taurijas Padomju sociālistiskā republika (Советская Социалистическая Республика Тавриды) u.c.

Pēc kara beigām 1922. gadā saglabājās tikai četras padomju republikas: Aizkaukāza PFSR, Baltkrievijas PSR, Krievijas PFSR un Ukrainas PSR, kas tika apvienotas PSR Savienībā.

1923. gadā PSRS sastāvā iekļāva Horezmas SPR, 1924. gadā Buhāras SPR, kas drīz tika likvidētas un to teritorijās 1924. gadā izveidoja Turkmēnijas PSR un Uzbekijas PSR, bet 1929. gadā Tadžikijas PSR. 1936. gadā izveidoja Kazahijas PSR un Kirgīzijas PSR.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 31. martā izveidoja Karēļu-somu PSR, kurā apvienoja Somijai atņemtās teritorijas ar Karēlijas APSR teritoriju. 1940. gada 26. jūnijā PSRS pieteica ultimātu Rumānijas valdībai, pieprasot atdot Besarābiju un Bukovinu, daļā no anektētās teritorijas izveidojot Moldāvijas PSR.

Pēc Baltijas valstu okupācijas 1940. gada augustā PSRS tās anektēja un iekļāvā PSRS sastāvā kā Igaunijas PSR, Latvijas PSR un Lietuvas PSR. 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja arī Tivas Tautas Republiku, tomēr to iekļāva PSRS sastāvā kā autonomo apgabalu, nevis kā PSR.

Pēc attiecību uzlabošanās ar Somiju 1956. gadā tika likvidēta Karēļu-somu PSR. Citas PSR beidza pastāvēt līdz ar PSRS sabrukumu 1990.—1991. gadā.

PSR uzskaitījums

11 tālaika Padomju Sociālistisko Republiku simboliskie pārstāvji ar lozungu "Sveiciens dižajam Staļinam" (pēc 1936. gada). Nekrievu republiku iedzīvotāji attēloti tautastērpos. Azerbaidžānas un Vidusāzijas republiku valodu rakstībā tolaik izmantoja latīņu alfabētu

Administratīvo reformu un iekarojumu dēļ PSR skaits tika mainīts, 1940. gadā sasniedzot maksimālo skaitu 16. Pie Padomju Sociālistiskajām Republikām pieskaita šādus valstiskos veidojumus: