Latvenergo

Latvijas elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums
AS Latvenergo
Latvenergo koncerna logo
Sauklis Latvenergo - nākotnes enerģijai!
Veids akciju sabiedrība
Dibināts 1939. gada 22. decembrī
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Vērtība 2062,15 milj. EUR (2021)
Vadība Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs)
Darbinieki 3150 (2022)
Apgrozījums 773,4 milj. EUR (2020)
Peļņa 72 milj. EUR (2021)
Nozare enerģētika, telesakari
Produkti elektroenerģija, siltumenerģija, dabasgāze
Mājaslapa www.latvenergo.lv

AS Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības, elektroenerģijas sadales, kā arī dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada Latvenergo piedāvā arī telesakaru risinājumus uzņēmumiem. 2021. gadā Latvenergo trīspadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu.

VēstureLabot

Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar Ķeguma HES izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums".[1][2]

Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc Latvijas okupācijas nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". Latvijas PSR laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".[2]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.[3] 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi Elektrum.[2] 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.[4]

Ministru kabinets 2019. gada 8. oktobrī atbalstīja pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu.Tādējādi AS "Latvenergo" meitassabiedrība AS "Latvijas elektriskie tīkli" ir nodalīta no Latvenergo koncerna un AS "Latvijas elektriskie tīkli" īpašumā esošie Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi (330 kV un 110 kV elektropārvades līnijas, apakšstacijas un sadales punkti) 2020. gada 10. jūnijā nodoti valstij, kas tos ieguldīja AS "Augstsprieguma tīkls" pamatkapitālā.

2021. gada 30. jūnijā meitas uzņēmums Elektrum Eesti Igaunijā iegādājās vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (Energiaturu Võrguehitus OÜ, SNL Energia 1 OÜ un Baltic Energy System OÜ), kam pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā;[5] Igaunijas konkurences uzraudzības institūcija darījumu atļāva 3. augustā.

2022. gada 22. jūlijā kopā ar AS "Latvijas valsts meži" tika dibināts uzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja enerģijas ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielos vēja parkos plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.[6]

DarbībaLabot

Latvenergo koncerna struktūru veido komercsabiedrību kopums, kurā izšķirošā ietekme ir mātessabiedrībai AS"Latvenergo".

Mātessabiedrība AS "Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī dabasgāzes tirdzniecību. AS "Sadales tīkls" nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz katram klientam. Elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecību Igaunijā veic Elektrum Eesti OÜ, savukārt Lietuvā – Elektrum Lietuva UAB. AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" veic elektroenerģijas obligātā iepirkuma administrēšanu Latvijā. SIA "Liepājas enerģija" (51% akciju) nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi Liepājas pilsētā.

AS "Latvenergo" ir līdzdalība arī AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" (46,3% akciju), kas nodarbojas ar pensiju plāna pārvaldīšanu, kā arī finanšu ieguldījums (0,005% akciju) AS "Rīgas siltums".

Latvenergo pieder četras hidroelektrostacijas — Ķeguma HES, Pļaviņu HES, Rīgas HES, Aiviekstes HES un divas lielas termoelektrostacijas — TEC-1 un TEC-2, kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā Latvenergo saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. Latvenergo 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.[4]

Valdes priekšsēdētājiLabot

Vārds Periods
Gunārs Koemecs 1993—1995
Edgars Birkāns 1995—1997
Valdis Ginters (pienākumu izpildītājs) 1997—1998
Valdis Ginters 1998—2000
Kārlis Miķelsons 2000—2010
Uldis Bariss (pienākumu izpildītājs) 2010
Āris Žīgurs 2010—2020
Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) 2020—2021
Mārtiņš Čakste Kopš 2021. gada

MecenātismsLabot

AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.[7]

Privatizēšanas aizliegumsLabot

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta "Rīga"”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

AtsaucesLabot

  1. «Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums». Valdības Vēstnesis (291). 1939. gada 22. decembrī. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 26. martā.
  2. 2,0 2,1 2,2 Āris Žīgurs. «2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē». nra.lv (latviešu), 2019-12-20. Skatīts: 2020-03-26.
  3. Latvnergo vēsture[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 «Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu». latvenergo.lv. 2018. gada 19. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  5. Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā Db.lv, 05.07.2021
  6. Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro LETA, 08.08.2022
  7. «AS Latvenergo». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-05-12.
Kļūda atsaucē: Kļūda atsaucē: <ref> iezīme ar nosaukumu "db-ept" ir definēta <references>, taču nav izmantota tekstā

Ārējās saitesLabot


  1. «TOP 101 | Top101.lv». top101.lv. Skatīts: 2021-02-19.