Latvenergo

Latvijas elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums
AS Latvenergo
Latvenergo koncerna logo
Sauklis Latvenergo - nākotnes enerģijai!
Veids akciju sabiedrība
Dibināts 1939. gada 22. decembrī
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Vērtība 1 704,91 milj. EUR (2018)[1]
Vadība Ivars Golsts (padomes priekšsēdētājs), Mārtiņš Čakste (valdes priekšsēdētājs)
Darbinieki 3 908 (2017)[2]
Apgrozījums 925,6 milj. EUR (2017)[1]
Peļņa 322 milj. EUR (2017)[3]
Nozare enerģētika, telesakari
Produkti elektroenerģija
Mājaslapa www.latvenergo.lv

AS Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības, kā arī dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada Latvenergo piedāvā arī telesakaru risinājumus uzņēmumiem. 2020. gadā Latvenergo divpadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu.[4]

VēstureLabot

Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar Ķeguma HES izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums".[5][6]

Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc Latvijas okupācijas nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". Latvijas PSR laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".[6]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.[7] 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi Elektrum.[6] 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.[8]

2021. gada 5. jūlijā tika paziņots, ka meitas uzņēmums Elektrum Eesti Igaunijā ir iegādājies vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (Energiaturu Võrguehitus OÜ, SNL Energia 1 OÜ un Baltic Energy System OÜ), kuriem pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā. Darījums vēl jāpastiprina Igaunijas konkurences uzraudzības institūcijām.[9]

DarbībaLabot

AS Latvenergo kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi Latvijas elektriskie tīkli un Sadales tīkls, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvām par tirgus atvēršanu, Elektrum Eesti un Elektrum Lietuva, kas darbojas attiecīgi Igaunijā un Lietuvā, Enerģijas publiskais tirgotājs, kas izpilda publiskā tirgotāja pienākumus,[10] un Liepājas enerģija (51% akciju), kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā Nordic Energy Link un akciju sabiedrībā Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas neietilpst koncernā.[11][12]

Latvenergo pieder četras hidroelektrostacijas — Ķeguma HES, Pļaviņu HES, Rīgas HES, Aiviekstes HES un divas lielas termoelektrostacijas — TEC-1 un TEC-2, kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā Latvenergo saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. Latvenergo 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.[8]

Valdes priekšsēdētājiLabot

Vārds Periods
Gunārs Koemecs 1993—1995
Edgars Birkāns 1995—1997
Valdis Ginters (pienākumu izpildītājs) 1997—1998
Valdis Ginters 1998—2000
Kārlis Miķelsons 2000—2010
Uldis Bariss (pienākumu izpildītājs) 2010
Āris Žīgurs 2010—2020
Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) 2020—2021
Mārtiņš Čakste Kopš 2021. gada

MecenātismsLabot

AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.[13]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 2018. gada dati». http://top101.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  2. «Vizītkarte». www.latvenergo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 6. janvārī.
  3. «Galvenie darbības rādītāji 2015 – 2018». latvenergo.lv. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.[novecojusi saite]
  4. «TOP 101 - 2020 Latvijas vērtīgākie uzņēmumi». top101.lv/ (latviešu). Skatīts: 2021-02-17.
  5. «Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums». Valdības Vēstnesis (291). 1939. gada 22. decembrī. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 26. martā.
  6. 6,0 6,1 6,2 Āris Žīgurs. «2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē». nra.lv (latviešu), 2019-12-20. Skatīts: 2020-03-26.
  7. Latvnergo vēsture[novecojusi saite]
  8. 8,0 8,1 «Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu». latvenergo.lv. 2018. gada 19. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  9. Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā Db.lv, 05.07.2021
  10. «OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS Enerģijas publiskais tirgotājs». db.lv. 2014. gada 11. februārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  11. «Latvenergo koncerns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. martā. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
  12. «Īsumā par koncernu - Latvenergo». Skatīts: 2020. gada 26. martā.
  13. «AS Latvenergo». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-05-12.

Ārējās saitesLabot