Atvērt galveno izvēlni

Latvijas futbola izlase

Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku tādās starptautiskās futbola sacensībās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss. Latvijas futbola izlasi pārvalda Latvijas Futbola federācija. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās 2004. gada Eiropas čempionātā. Savas mājas spēles izlase aizvada Daugavas stadionā, Rīgā.

Latvija
Iesauka(s) Sarkanbaltsarkanie.

11 vilki

Asociācija Latvijas Futbola federācija
Konfederācija UEFA
Galvenais treneris Valsts karogs: Slovēnija Slaviša Stojanovičs
Kapteinis Andris Vaņins
Visvairāk spēļu Vitālijs Astafjevs (167)
Visvairāk vārtu Māris Verpakovskis (29)
Mājas stadions Daugavas stadions
FIFA kods LVA
FIFA rangs 131. (2019. gada februāris)
Augstākais FIFA rangs 45. (2009. gada novembris)
Zemākais FIFA rangs 148. (2017. gada septembris)
Elo rangs 111.
Augstākais Elo rangs 39. (24.09.1922.)
Zemākais Elo rangs 124. (26.04.1995.)
Mājas forma
Izbraukuma forma
Pirmā spēle
Flag of Latvija Latvija 1 - 1 Flag of Igaunija Igaunija
(Rīga, Latvija; 1922. gada 4. septembris)
Lielākā uzvara
Flag of Latvija Latvija 6 - 1 Flag of Lietuva Lietuva
(Rīga, Latvija; 1935. gada 30. maijs)
Flag of Latvija Latvija 5 - 0 Flag of Lietuva Lietuva
(Veru, Igaunija; 2012. gada 1. jūnijs)
Latvija Flag of Latvija 5–0 Flag of Gibraltārs Gibraltārs
(Gibraltārs; 2016. gada 29. marts)
Lielākais zaudējums
Flag of Zviedrija Zviedrija 12 - 0 Flag of Latvija Latvija
(Stokholma, Zviedrija; 1927. gada 29. maijs)
Eiropas čempionāts futbolā
Piedalīšanās 1 (Pirmoreiz 2004)
Labākais rezultāts Grupu turnīrs, 2004
Soccerball current event.svg Aktuālā sezona

VēstureLabot

Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940)Labot

1920. gadā tika nodibināta Latvijas Futbola Federācija, līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja 1922. gada 24. septembrī pret Igauniju, spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs Edvīns Bārda. 1924. gadā izlase piedalījās Olimpiskajās spēlēs Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties Francijas izlasei. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja 1924. gada 18. oktobrī pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās Baltijas kausa izcīņa, kurā uzvarēja Latvija, pieveicot Lietuvas un Igaunijas izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs Arvīds Jurgens, brāļi Edvīns, Arvīds un Rūdolfs Bārdas, Voldemārs Grāvelis, Arnolds Tauriņš un Alberts Šeibelis.

1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā Austrijas trenera Rūdolfa Štancela vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju un Poliju. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. Pasaules čempionāta finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta Lietuvas izlase, bet izšķirošajā spēlē Vīnē Latvija piekāpās Austrijas izlasei ar 1:2. Otrā Pasaules kara izcelšanās sakarā Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja 1940. gada 18. jūlijā pret Igauniju, zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja. Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija Jānis Lidmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozītis, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans un Aleksandrs Vanags. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms Ēriks Pētersons,[1] kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus.

Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991)Labot

Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika ieslēgts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku izlases un Maskavas un Ļeņigradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja Rīgas "Daugava". Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas "Daugava". Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam). [2] Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā turpināja piedalīties arī Baltijas kausa izcīņā — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā. Baltijas Kauss futbolā pašlaik notiek ik pēc diviem gadiem. Latvijas izlase visvairāk ir uzvarējusi šajās sacensībās: 23 reizes.

Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997)Labot

1990. gadā tika atjaunota Latvijas Futbola Federācija. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās FIFA sastāvā. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gadā tika iecelts Jānis Gilis. 1992. gada 8. aprīlī pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja Rumānijas izlasei. Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret Igauniju ar 2:1, abus vārtus guva Ainārs Linards. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret Spāniju un Dāniju, bet toties cieta sagrāves pret to pašu Spāniju (0:5) un Īriju (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas "Daugavas" spēlētāji Jurijs Popkovs, Jurijs Ševļakovs, Oļegs Aleksejenko, Ainārs Linards un Oļegs Karavajevs, kā arī jaunie Mihails Zemļinskis un Vitālijs Astafjevs.

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret Eiropas spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās Austrijas un Ziemeļīrijas izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums Portugāles izlasei Portu ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs Vīts Rimkus guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie Bleidelis, Štolcers un Stepanovs.

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada Pasaules čempionātu Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās Austrijas, Skotijas un Zviedrijas izlasēm, bet spēja pieveikt Baltkrieviju un Igauniju. Par izlases līderiem bija kļuvuši Skonto FC spēlētāji Astafjevs, Babičevs, Pahars un Štolcers. 1997. gada beigās Jānis Gilis atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis Jurijs Ševļakovs.

Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001)Labot

1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts gruzīns Revazs Dzodzuašvili. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta Norvēģija, savukārt ar 1:0 uzvarēta Gruzija. Par spīti zaudējumam ar 0:1 Slovēnijā, 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās Marians Pahars un Andrejs Štolcers. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs Oļegs Karavajevs. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret Grieķiju un Albāniju, un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie Juris Laizāns un Andrejs Rubins. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet Atēnās ar 2:1 pieveica grieķus. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants Māris Verpakovskis, par pamatvārtsargu kļuva Aleksandrs Koļinko. Pēc draudzības spēles ar Brazīlijas izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris Revazs Dzodzuašvili.

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts anglis Gērijs Džonsons, kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret Albāniju un Gruziju, kā arī zaudēja Norvēģijas izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu Skotijai 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret Beļģijas un Horvātijas izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar Sanmarīno, Gērijs Džonsons tika atbrīvots no amata.

Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004)Labot

 
Karels Brukners, Čehijas izlases galvenais treneris, spēlē pret Latviju.
 
Latvijas izlases fani tuvu pie Estadio do Bessa, Portu, pirms Latvijas un Vācijas futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā

Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais Skonto FC galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada Eiropas čempionāta atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret Zviedriju (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot Poliju. Tam sekoja divas uzvaras pār Sanmarīno izlasi un zaudējums Ungārijai. Savainojumu nomocītā Pahara vietā par uzbrukuma līderi kļuva Māris Verpakovskis. Komandā atgriezās arī 1990. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis Vīts Rimkus. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar Turcijas izlasi. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā Stambulā Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs Māris Verpakovskis, vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis Vitālijs Astafjevs, Juris Laizāns, Andrejs Rubins, aizsargi Mihails Zemļinskis un Igors Stepanovs, kā arī vārtsargs Aleksandrs Koļinko.

Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām Čehijas, Vācijas un Nīderlandes izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās Čehijas izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret Vāciju. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja Nīderlandei ar 0:3.

Starkova atlaišana un atgriešanāsLabot

 
Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) "Lokomotiv" stadionā, Maskavā.

Aleksandra Starkova vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada Pasaules čempionāta atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret Portugāli Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs Jurijs Andrejevs, bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.[3] Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz Krievijas Maskavas "Spartak" komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi Luksemburgu un Lihtenšteinu, kā arī spēlējot neizšķirti ar Krievijas, Igaunijas un Slovākijas izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu Igaunijai kopš 1940. gada ar 1:2.

2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz 2008. gada Eiropas čempionātu. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar Spāniju, Zviedriju, Dāniju, Islandi, Ziemeļīriju un Lihtenšteinu. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Īslandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā.

2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar Grieķijas, Izraēlas, Šveices, Moldovas un Luksemburgas izlasēm. Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija:

Vieta Komanda Punkti
1.   Šveice 17
2.   Grieķija 14
3.   Latvija 14
4.   Izraēla 12
5.   Luksemburga 5
6.   Moldova 3

Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira "pendeli" uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras.

Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā Polijā un Ukrainā. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra F grupā kopā ar Grieķiju, Horvātiju, Izraēlu, Gruziju un Maltu.Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties Aleksandra Cauņas rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 Tbilisi tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram.

No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar Grieķijas, Slovākijas, Bosnijas un Hercegovinas, Lietuvas un Lihtenšteinas izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs Latvijas Futbola federācijas valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera Aleksnadra Starkova atlaišanu, bet valde nobalsoja "pret".[4]

Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts Marians Pahars. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas cikla beigām.[5]

Izlase Pahara vadībāLabot

Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret Igauniju, kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija 2013. gada 6. septembrī, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret Lietuvu — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret Grieķiju un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret Slovākiju noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi Lihtenšteinu un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai.

2014. gada Baltijas kausā Latvijas izlase pusfinālā 11 metru soda sitienu sērijā pārspēja Igauniju, bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja Lietuvu, vienīgos vārtus gūstot Naurim Bulvītim tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu.

2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācijas turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar Čehiju, Islandi, Kazahstānu, Nīderlandi un Turciju. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, Konjā Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī Reikjavīkā Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā.

2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja Baltijas kausu, uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0.

2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret Andoru. Tai sekoja četri zaudējumi — pret Fēru Salām (0:2), Ungāriju (0:2), Portugāli (1:4) un Šveici (0:1). 2017. gada 28. martā tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret Gruzijas izlasi, pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.[6]

Starkova otrā atgriešanāsLabot

2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.[7] Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Andoru. Pēc zaudējuma Gibraltāra izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.[8] 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists Miksu Pātelainens.[9]

Pasaules čempionātosLabot

1930 Nepiedalījās
1934
1938 Nekvalificējās0000 kvalifikācija
1950 atradās PSRS sastāvā
1954
1958
1962
1966
1970
1974
1978
1982
1986
1990
1994 Nekvalificējās kvalifikācija
1998 Nekvalificējās kvalifikācija
2002 Nekvalificējās kvalifikācija
2006 Nekvalificējās kvalifikācija
2010 Nekvalificējās kvalifikācija
2014 Nekvalificējās kvalifikācija
2018 Nekvalificējās kvalifikācija

Eiropas čempionātosLabot

1960 atradās PSRS sastāvā
1964
1968
1972
1976
1980
1984
1988
1992
1996 Nekvalificējās0000 kvalifikācija
2000 Nekvalificējās kvalifikācija
2004 Grupu turnīrs kvalifikācija
2008 Nekvalificējās kvalifikācija
2012 Nekvalificējās kvalifikācija
2016 Nekvalificējās kvalifikācija

Spēlētāju rekordiLabot

Visvairāk gūto vārtuLabot

Spēlētājs Karjera izlasē Vārti (Spēles)
Māris Verpakovskis 1999—2014 29 (104)
Ēriks Pētersons 1929—1939 21 (63)
Vitālijs Astafjevs 1992—2010 16 (167)
Marians Pahars 1996—2007 15 (75)
Juris Laizāns 1998—2013 15 (113)
Alberts Šeibelis 1925—1939 14 (54)
Iļja Vestermans 1935—1938 13 (23)
Aleksandrs Cauņa 2007—2015 12 (45)
Valērijs Šabala 2013— 12 (52)
Mihails Zemļinskis 1992—2005 12 (105)

Visvairāk aizvadīto spēļuLabot

Spēlētājs Karjera izlasē Spēles
Vitālijs Astafjevs 1992—2010 167
Andrejs Rubins 1998—2010 117
Juris Laizāns 1998—2014 113
Imants Bleidelis 1995—2007 106
Mihails Zemļinskis 1992—2005 105
Māris Verpakovskis 1999—2014 104
Igors Stepanovs 1995—2011 100
Andris Vaņins 2000— 100
Aleksandrs Koļinko 1997—2015 94
Kaspars Gorkšs 2005—2017 89

Izlases galvenie treneriLabot

Komandas sastāvsLabot

Pēdējais sastāvsLabot

Uz 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm pret Slovēniju (2019. gada 16. novembrī) un Austriju (19. novembrī) tika izsaukti šādi spēlētāji.[10][11] Spēles un gūtie vārti pēc 2019. gada 15. oktobra spēles pret Izraēlu.

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs
V Andris Vaņins 1980. gada 30. aprīlī (39 gadi) 100 0   FC Zürich
V Pāvels Šteinbors 1985. gada 21. septembrī (34 gadi) 10 0   Gdiņas "Arka"
V Roberts Ozols 1995. gada 10. augustā (24 gadi) 0 0   Riga FC
A Vitālijs Maksimenko 1990. gada 8. decembrī (28 gadi) 49 1   Olimpija
A Kaspars Dubra 1990. gada 20. decembrī (28 gadi) 35 2   FK Oleksandrija
A Igors Tarasovs 1988. gada 16. oktobrī (31 gads) 32 1   FK Spartaks Jūrmala
A Vitālijs Jagodinskis 1992. gada 28. februārī (27 gadi) 31 0   RFS
A Roberts Savaļnieks 1993. gada 4. februārī (26 gadi) 18 0   RFS
A Mārcis Ošs 1991. gada 25. jūlijā (28 gadi) 9 0   Neuchâtel Xamax
A Raivis Andris Jurkovskis 1996. gada 9. decembrī (22 gadi) 5 0   FK Liepāja
A Antonijs Černomordijs 1996. gada 26. septembrī (23 gadi) 3 0   Riga FC
P Oļegs Laizāns 1987. gada 28. martā (32 gadi) 53 0   Riga FC
P Ritvars Rugins 1989. gada 17. oktobrī (30 gadi) 35 0   Riga FC
P Vladimirs Kamešs 1988. gada 28. oktobrī (31 gads) 22 2   Riga FC
P Andrejs Cigaņiks 1997. gada 12. aprīlī (22 gadi) 8 0   RFS
P Mārtiņš Ķigurs 1997. gada 31. martā (22 gadi) 3 0   FK Liepāja
P Ingars Sarmis Stuglis 1996. gada 12. februārī (23 gadi) 1 0   FK Ventspils
P Aleksejs Grjaznovs 1997. gada 1. oktobrī (22 gadi) 0 0   Valmiera Glass VIA
U Dāvis Ikaunieks 1994. gada 7. janvārī (25 gadi) 21 4   RFS
U Vladislavs Gutkovskis 1995. gada 2. aprīlī (24 gadi) 16 0   Ņecečas "Bruk-Bet Termalica"
U Roberts Uldriķis 1998. gada 3. aprīlī (21 gads) 12 1   FC Sion
U Vladislavs Fjodorovs 1996. gada 27. septembrī (23 gadi) 3 1   Riga FC
U Ēriks Punculs 1994. gada 18. janvārī (25 gadi) 1 0   Valmiera Glass VIA

Nesen izsauktieLabot

Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā:

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs
V Vladislavs Lazarevs 1997. gada 25. novembrī (21 gads) 0 0   Valmiera Glass VIA
V Kaspars Ikstens 1988. gada 5. jūnijā (31 gads) 2 0   RFS
A Armands Pētersons 1990. gada 5. decembrī (28 gadi) 2 0   Riga FC
A Vladislavs Sorokins 1997. gada 10. martā (22 gadi) 0 0   RFS
A Elvis Stuglis 1993. gada 4. jūlijā (26 gadi) 0 0   Riga FC
A Aleksandrs Solovjovs 1988. gada 25. februārī (31 gads) 9 0   RFS
A Vadims Žuļevs 1988. gada 1. martā (31 gads) 1 0   FK Liepāja
A Vladislavs Gabovs 1987. gada 17. jūlijā (32 gadi) 41 0   Riga FC
A Antons Kurakins 1990. gada 1. janvārī (29 gadi) 8 0   Riga FC
A Gints Freimanis 1985. gada 9. maijā (34 gadi) 13 1   FK Spartaks Jūrmala
P Jānis Ikaunieks 1995. gada 16. februārī (24 gadi) 26 3   FK Liepāja
P Kristers Tobers 2000. gada 13. decembrī (18 gadi) 6 0   FK Liepāja
P Daniels Ontužāns 2000. gada 7. martā (19 gadi) 2 0   FC Bayern München II
P Boriss Bogdaškins 1990. gada 21. februārī (29 gadi) 1 0   Valmiera Glass VIA
P Vjačeslavs Isajevs 1993. gada 27. augustā (26 gadi) 7 0   RFS
P Kristians Damians Torress 1985. gada 18. jūnijā (34 gadi) 7 0   FK Liepāja
P Aleksejs Višņakovs 1984. gada 3. februārī (35 gadi) 81 9   Riga FC
P Artūrs Zjuzins 1991. gada 18. jūnijā (28 gadi) 36 7   RFS
P Jevgeņijs Kazačoks 1995. gada 12. augustā (24 gadi) 8 0   FK Ventspils
P Aleksejs Saveļjevs 1999. gada 30. janvārī (20 gadi) 0 0   Hellas Verona
P Aleksandrs Fertovs 1987. gada 16. jūnijā (32 gadi) 42 0   RFS
P Ivans Lukjanovs 1987. gada 24. janvārī (32 gadi) 20 0   Riga FC
P Gļebs Kļuškins 1992. gada 1. oktobrī (27 gadi) 18 2   RFS
U Deniss Rakels 1992. gada 20. augustā (27 gadi) 31 1   Riga FC
U Artūrs Karašausks 1992. gada 29. janvārī (27 gadi) 25 1   Riga FC
U Valērijs Šabala 1994. gada 12. oktobrī (25 gadi) 52 12   Miedź Legnica

Oficiālās personasLabot

Persona Amats
  Slaviša Stojanovičs galvenais treneris
  Asens Bukarevs trenera asistents
  Envers Čiričs trenera asistents
  Aleksandrs Koliņko vārtsargu treneris
Ilvars Rutkovskis menedžeris
Oļegs Samoiļenko ārsts
Artūrs Ivuškāns fizioterapeits
Jurijs Ksenzovs fizioterapeits
Sergejs Avakovs masieris
Jānis Zeltiņš ekipējuma menedžeris
Viktors Sopirins preses sekretārs

SpēlesLabot

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret Igaunijas izlasi. (dati uz 25.10.2011.)


Iepriekšējās un nākamās spēlesLabot

Datums Turnīrs Vieta Pretinieks Rezultāts Latvijas vārtu guvēji
2018. gada 3. februārī Draudzības spēle   Antalja   Dienvidkoreja 0:1
2018. gada 22. martā Draudzības spēle   Marvelja   Fēru Salas 1:1 Vladislavs Fjodorovs
2018. gada 25. martā Draudzības spēle   Gibraltārs   Gibraltārs 0:1
2018. gada 2. jūnijā Baltijas kauss   Rīga   Igaunija 1:0 Jānis Ikaunieks
2018. gada 5. jūnijā Baltijas kauss   Viļņa   Lietuva 1:1 Kaspars Dubra
2018. gada 9. jūnijā Draudzības spēle   Rīga   Azerbaidžāna 1:3 Roberts Uldriķis
2018. gada 6. septembrī 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga   Rīga   Andora 0:0
2018. gada 9. septembrī 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga   Tbilisi   Gruzija 0:1
2018. gada 13. oktobrī 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga   Rīga   Kazahstāna 1:1 Artūrs Karašausks
2018. gada 16. oktobrī 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga   Rīga   Gruzija 0:3
2018. gada 15. novembrī 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga   Astana   Kazahstāna 1:1 Deniss Rakels
2018. gada 19. novembrī 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga   Andora la Velja   Andora 0:0
2019. gada 21. martā 2020. gada EČ kvalifikācija   Skopje   Ziemeļmaķedonija 1:3
2019. gada 24. martā 2020. gada EČ kvalifikācija   Varšava   Polija 0:2
2019. gada 7. jūnijā 2020. gada EČ kvalifikācija   Rīga   Izraēla 0:3
2019. gada 10. jūnijā 2020. gada EČ kvalifikācija   Rīga   Slovēnija 0:5
2019. gada 6. septembrī 2020. gada EČ kvalifikācija   Zalcburga   Austrija 0:6
2019. gada 9. septembrī 2020. gada EČ kvalifikācija   Rīga   Ziemeļmaķedonija 0:2
2019. gada 10. oktobrī 2020. gada EČ kvalifikācija   Rīga   Polija 0:3
2019. gada 15. oktobrī 2020. gada EČ kvalifikācija   Beerševa   Izraēla 1:3 Vladimirs Kamešs
2019. gada 16. novembrī 2020. gada EČ kvalifikācija   Ļubļana   Slovēnija 0:1
2019. gada 19. novembrī 2020. gada EČ kvalifikācija   Rīga   Austrija

AtsaucesLabot

  1. Askolds Uldriķis. «Latvijā futbolu spēlē 100 gadus». TVNET, 29.09.2006.. Skatīts: 07.06.2008.
  2. [1]
  3. «FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu». TVNET. 05.10.2004. Skatīts: 15.05.2009.
  4. Koscinkevičš, Ilvars. "Uz Bremzēm". Sporta Avīze.
  5. «Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai». Jānis Rubulis. sportacentrs.com. 2013. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2013-07-16.
  6. «Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata». LFF.lv. 2017. gada 29. marts. Skatīts: 2017. gada 29. martā.
  7. Ulvis Brože. «Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs». sportacentrs.com, 2017. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 19. aprīlī.
  8. «Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata». Sportacentrs.com (lv-LV). 2018-04-03. Skatīts: 2018-04-03.
  9. «Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā». LFF. 2018. gada 24. maijā. Skatīts: 2018. gada 26. maijā.
  10. «Stojanovičs nosauc izlases kandidātus noslēdzošajām EČ atlases spēlēm». LFF.lv. 2019. gada 7. novembris. Skatīts: 2019. gada 10. novembrī.
  11. «Tobers un J. Ikaunieks veselības problēmu dēļ pamet treniņnometni». LFF.lv. 2019. gada 11. novembris. Skatīts: 2019. gada 16. novembrī.

Ārējās saitesLabot