Aizsargs (futbols)

Aizsargs baltajā kreklā gatavojas apstādināt pretinieku komandas uzbrukumu

Aizsargs futbolā ir spēlētājs, kura uzdevums ir neļauj pretinieka spēlētājiem veidot uzbrukumus un apdraudēt savus vārtus. Spēles laikā aizsargu atrašanās pozīcija parasti ir starp savas komandas vārtsargu un pussargiem.

Centra aizsargsLabot

Centra aizsargs (angļu: Centre-back jeb centre half, jeb central defender, jeb stopper), kā norāda nosaukums, spēlē netālu no laukuma centrālās ass. Galvenais mērķis ir saglabāt savus vārtus drošībā un neļaut uzbrucējiem, parasti centra uzbrucējiem, nokļūt sitiena pozīcijā. Laukuma centrs ir ļoti nozīmīga zona; papildus centra uzbrucējiem šeit, viņiem palīgā, var atnākt malējie uzbrucēji vai pussargi. Mūsdienu futbolā komandas spēlē ar diviem, retāk ar trīs centra aizsargiem, starp kuriem ir svarīga savstarpējā saprašanās.

Ir divas galvenās aizsardzības stratēģijas: zonas aizsardzība, kad katrs no aizsargiem seko noteiktai laukuma zonai, un personālā, kad katrs aizsargs sedz uzbrucēju, kuru treneris viņam norādījis.

Parasti centra aizsargi ir fiziski spēcīgi, gari spēlētāji ar izcilu māku spēlēt ar galvu un atņemt bumbu. Vājajos klubos viņiem ir tikai aizsardzības funkcija. Tomēr nopietnam klubam ir ļoti svarīgi, lai šajā pozīcijā būtu kompetents spēlētājs, spējīgs redzēt laukumu, spējīgs atdot labu piespēli, kura var uzreiz pārnest spēli no aizsardzības uzbrukumā.

Bieži vien stūra un brīvsitienu laikā centra aizsargi dodas uz pretinieku soda laukumu, jo viņu māka spēlēt ar galvu un garais augums bieži ļauj gūt vārtus.

Šāda tipa pazīstamākie aizsargi ir Bobijs Mūrs, Paolo Maldini, Fabio Kannavaro.[1].

Malējais aizsargsLabot

Malējie aizsargi darbojas pa labi un pa kreisi no centra aizsarga (-iem), atrodoties gandrīz pie laukuma sānu līnijas. Spēlējot ar 4 aizsargiem, tie savā flangā epizodiski pieslēdzas uzbrukumam. Mūsdienās tie spēlē nedaudz priekšā centrālajiem aizsargiem un apvieno malējā aizsarga un pussarga lomu, kuru angļu terminoloģijā sauc par wingback ( no angļu: wing — spārns, pretstatā angļu: back — aizmugure).

Viņu pieslēgšanās uzbrukumam, ļauj izmantot visu lauka platumu, "izstiepjot" pretinieka aizsardzību. Tos bieži izmanto, lai izlauztos pa flangu, kam seko piespēle soda laukumā.

Šīs pozīcijas svarīgas īpašības ir ātrums un izturība.

Starp šāda veida aizstāvjiem ir zināmi Kafu, Roberto Karloss, Havjers Dzaneti, Džanluka Dzambrota.[1].

Brīvais aizsargsLabot

Brīvais aizsargs jeb libero (itāļu: libero — brīvs) ir centra aizsarga variants, kura galvenais uzdevums ir bumbas atņemšana un atsišana, tiklīdz uzbrucējs ar to tuvojas vārtiem. Kā izriet no nosaukuma — brīvais aizsargs, šīs pozīcijas futbolistam nav noteiktas vietas laukumā un sedzamā spēlētāja. Parasti brīvie aizsargi atrodas citu aizsargu aizmugurē. Viņi veic tīri aizsardzības funkcijas un spēlē uz bumbas atsišanu. Šajā pozīcijā ir ierasts izmantot futbolistus ar lielisku laukuma redzējumu un izkoptu priekšnojautu, jo, ja libero nevar izlabot partnera kļūdu, tad uzbrucēja priekšā paliek tikai vārtsargs.

Starp šāda veida aizstāvjiem ir zināmi Francs Bekenbauers, Franko Barezi.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 «Positions in Football» (angļu). TalkFootball.com.