Turnīra izspēles formāts bija nedaudz atšķirīgs no 1954. gada Pasaules kausa: tāpat, kā pirms 4 gadiem, 16 komandas tika sadalītas 4 grupās pa četrām komandām. No katras grupas ceturtdaļfinālā iekļuva divas spēcīgākās. Gadījumā, ja 2. un 3. vietai grupā ir vienāds punktu skaits, tad notiek pārspēle par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Atšķirībā no iepriekšējā turnīra, šoreiz komandas apakšgrupā aizvadīja 3 spēles nevis 2, tātad pa reizei katra ar katru.
Šis turnīrs bija zīmīgs ar to, ka pirmoreiz Pasaules kausa finālturnīrā spēlēja PSRS izlase. Šis bija arī pirmais un pagaidām vienīgais turnīrs, kurā piedalījās visas 4 Lielbritānijas izlases: Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Trijās no četrām grupām 2. vietas liktenis izšķīrās izslēgšanas spēlē: tā Ziemeļīrija uzvarēja Čehoslovākiju, Velsa pieveica Ungāriju, bet PSRS tika galā ar angļiem. Kā grupu uzvarētāji ceturtdaļfinālā iekļuva iepriekšējie Pasaules čempioni VFR, Francija, Brazīlija un laukuma saimnieki Zviedrija.
Spēlē par 3. vietu vācieši ar 3:6 zaudēja Francijai, kuras labā 4 vārtus guva čempionāta rezultatīvākais futbolists Žists Fontēns, kurš visā turnīrā guva 13 vārtus. Finālspēlē Brazīlija diezgan viegli ar 5-2 zviedrus. Pa diviem vārtiem brazīļu labā iesita Pelē un Vava. Šis bija Brazīlijas izlases pirmais čempionu tituls.