Vācijas futbola izlase
Vācijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Vācijas valsti starptautiskās futbola sacensībās. Vācijas futbola izlasi pārvalda Vācijas Futbola asociācija. Vācijas izlase ir četrkārtēja Pasaules čempione, kā arī trīsreiz ir triumfējusi Eiropas čempionātā, tādējādi Vācijas izlase ir titulētākā Eiropas futbola izlase. Pēc 2. Pasaules kara apvienotā Vācija sadalījās, izveidojoties divām valstīm VFR (Rietumvācija) un VDR (Austrumvācija). Laika posmā pēc 2. Pasaules kara līdz 1990. gadam pastāvēja VDR futbola izlase, bet, pēc abu Vāciju atkalapvienošanās, atkal pastāvēja apvienotās Vācijas izlase.
| Vācija | |||
| |||
| Iesauka(s) | Nationalelf (Nacionālais vienpadsmitnieks) Die Mannschaft (komanda) | ||
|---|---|---|---|
| Asociācija | Vācijas Futbola asociācija | ||
| Konfederācija | UEFA (Eiropa) | ||
| Galvenais treneris |  Hanss Dīters Fliks
| ||
| Kapteinis | Manuels Neiers | ||
| Visvairāk spēļu | Lotārs Mateuss (150) | ||
| Visvairāk vārtu | Miroslavs Kloze (71) | ||
| FIFA kods | GER | ||
| |||
| Pirmā spēle | |||
 Šveice 5:3 Vācija .svg){kind=small} (Bāzele, Šveice; 1908. gada 5. aprīlis) | |||
| Lielākā uzvara | |||
Vācija 16:0 Krievijas Impērija  (Stokholma, Zviedrija; 1912. gada 1. jūlijs) | |||
| Lielākais zaudējums | |||
 Anglija (amatieri) 9:0 Vācija (Oksforda, Anglija; 1909. gada 13. marts) | |||
| Pasaules kauss | |||
| Piedalīšanās | 19 (Pirmoreiz 1934) | ||
| Labākais rezultāts | Čempioni: 1954, 1974, 1990, 2014 | ||
| Eiropas čempionāts | |||
| Piedalīšanās | 13 (Pirmoreiz 1972) | ||
| Labākais rezultāts | Čempioni: 1972; 1980; 1996 | ||
| Konfederāciju kauss | |||
| Piedalīšanās | 3 (Pirmoreiz 1999) | ||
| Labākais rezultāts | Čempioni: 2017 | ||
Pasaules čempionātosLabot
- 1930 - Nepiedalījās
- 1934 - 3. vieta
- 1938 - Astotdaļfināls
- 1950 - Nepiedalījās
- 1954 - Čempioni
- 1958 - 4. vieta
- 1962 - Ceturtdaļfināls
- 1966 - 2. vieta
- 1970 - 3. vieta
- 1974 - Čempioni
- 1978 - 2. kārta
- 1982 - 2. vieta
- 1986 - 2. vieta
- 1990 - Čempioni
- 1994 - Ceturtdaļfināls
- 1998 - Ceturtdaļfināls
- 2002 - 2. vieta
- 2006 - 3. vieta
- 2010 - 3. vieta
- 2014 - Čempioni
- 2018 - Grupu turnīrs
1930.-1938. un kopš 1994. kā Vācijas izlase; 1950.-1990. kā VFR (Rietumvācijas) izlase
Eiropas čempionātosLabot
- 1960 - Nepiedalījās
- 1964 - Nepiedalījās
- 1968 - Nekvalificējās
- 1972 - Čempioni
- 1976 - 2. vieta
- 1980 - Čempioni
- 1984 - Grupu turnīrs
- 1988 - Pusfināls
- 1992 - 2. vieta
- 1996 - Čempioni
- 2000 - Grupu turnīrs
- 2004 - Grupu turnīrs
- 2008 - 2. vieta
- 2012 - Pusfināls
- 2016 - Pusfināls
- 2020 - Astotdaļfināls
1960.-1988. kā VFR (Rietumvācijas) izlase; kopš 1992. kā Vācijas izlase
Spēlētāju rekordiLabot
Visvairāk aizvadīto spēļuLabot
| Spēlētājs | Karjera izlasē | Spēles |
|---|---|---|
| Lotārs Mateuss | 1980—2000 | 150 |
| Miroslavs Kloze | 2001—2014 | 137 |
| Lukašs Podolskis | 2004—2017 | 130 |
| Bastians Šveinšteigers | 2004—2016 | 121 |
| Filips Lāms | 2004—2014 | 113 |
| Jirgens Klinsmans | 1987—1998 | 108 |
| Jirgens Kolers | 1986—1998 | 105 |
| Pērs Mertezakers | 2004—2014 | 104 |
| Francs Bekenbauers | 1965—1977 | 103 |
| Tonijs Kross | 2010— | 103 |
| Tomass Millers | 2010— | 103 |
Visvairāk gūto vārtuLabot
| Spēlētājs | Karjera izlasē | Vārti |
|---|---|---|
| Miroslavs Kloze | 2001—2014 | 71 |
| Gerds Millers | 1966—1974 | 68 |
| Lukašs Podolskis | 2004—2017 | 49 |
| Rūdijs Fellers | 1982—1994 | 47 |
| Jirgens Klinsmans | 1987—1998 | 47 |
| Kārlis Heincs Rummenige | 1976—1986 | 45 |
| Ūve Zēlers | 1954—1970 | 43 |
| Mihaels Ballaks | 1999—2010 | 42 |
| Tomass Millers | 2010— | 39 |
| Olivers Bīrhofs | 1996—2002 | 37 |
SastāvsLabot
Šādi spēlētāji tika izsaukti uz 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm pret Lihtenšteinu, Armēniju un Islandi no 2021. gada 2. līdz 8. septembrim.[1]
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «Bundestrainer Flick beruft drei Neulinge und fünf Rückkehrer». dfb.de (vācu). 2021. gada 27. augusts. Skatīts: 2021. gada 31. augusts.