Zviedrijas futbola izlase

Zviedrijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Zviedrijas valsti starptautiskās futbola sacensībās, to pārvalda Zviedrijas Futbola asociācija. Zviedrija mājas spēles aizvada Friends Arena stadionā Stokholmā. Komandas galvenais treneris ir dānis Jons Dāls Tomasons.

Zviedrija
Iesauka(s)	Blågult (Zili-dzeltenie)
Asociācija	Zviedrijas Futbola asociācija
Konfederācija	UEFA (Eiropa)
Galvenais treneris	Jons Dāls Tomasons
Kapteinis	Viktors Lindelēfs
Visvairāk spēļu	Andešs Svensons (148)
Visvairāk vārtu	Zlatans Ibrahimovičs (62)
Mājas stadions	Friends Arena
FIFA kods	SWE
Mājas forma Izbraukuma forma
Pirmā spēle
Zviedrija 11–3 Norvēģija (Gēteborga, Zviedrija; 12.07.1908.)
Lielākā uzvara
Zviedrija 12–0 Latvija (Stokholma, Zviedrija; 29.05.1927.)  Zviedrija 12–0 Dienvidkoreja  (Londona, Anglija; 05.08.1948.)
Lielākais zaudējums
Lielbritānija 12–1 Zviedrija (Londona, Anglija; 20.10.1908.)
Pasaules kauss
Piedalīšanās	12 (Pirmoreiz 1934)
Labākais rezultāts	2. vieta: 1958
Eiropas čempionāts
Piedalīšanās	7 (Pirmoreiz 1992)
Labākais rezultāts	Pusfināls, 1992

Zviedrijas izlase pirmo reizi FIFA Pasaules kausā piedalījās 1934. gadā. Kopš tā laika Zviedrija ir piedalījusies 12 Pasaules kausa finālturnīros un sešos Eiropas čempionātos. Lielāko panākumu komanda sasniedza 1958. gada Pasaules kausā, kad spēlēja finālā, divas reizes izcīnīta trešā vieta — 1950. un 1994. gadā. Zviedrijas futbolistu sasniegumu vidū ir arī zelta medaļas 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs un bronzas medaļas 1924. un 1952. gadā. Izlase sasniedza pusfinālu 1992. gada Eiropas čempionātā. Tradicionāli Zviedrijas galvenie sāncenši ir Dānija un Norvēģija, lai gan gadu laikā ir attīstījušās arī citas sāncensības.

Vēsture

Zviedrija tradicionāli ir bijusi stipra komanda starptautiskajā futbolā, to apliecinot vienpadsmit reizes spēlējot FIFA Pasaules kausā un iegūstot trīs medaļas Olimpiskajās spēlēs. Zviedri izcīnīja otro vietu 1958. gada Pasaules kausā, kad tā bija rīkotājvalsts, finālā zaudējot Brazīlijai ar 2–5. Zviedri divreiz ir ierindojušies trešajā vietā — 1950. un 1994. gadā. 1938. gadā viņi palika ceturtie.

Agrīnā vēsture

Zviedrija savu pirmo starptautisko spēli nospēlēja pret Norvēģiju 1908. gada 12. jūlijā un uzvarēja ar 11–3. Citas spēles 1908. gadā bija pret Angliju, Nīderlandi (divreiz) un Beļģiju. Zviedrija zaudēja visās šajās spēlēs. Tajā pašā gadā Zviedrija pirmo reizi piedalījās Olimpiskajās spēlēs. Zviedri zaudēja Lielbritānijas olimpiskajai komandai ar 1–12, tas kļuva par lielāko zaudējumu Zviedrijas futbola vēsturē.

No 1910. līdz 1930. gadam Zviedrija spēlēja tikai draudzības spēles. 1916. gadā Zviedrija pirmo reizi uzvarēja Dāniju. Komanda spēlēja arī 1912. gada Olimpiskajās spēlēs (kā saimnieki). Vēlāk arī 1920. un 1924. gada Olimpiskajās spēlēs, kur Zviedrija ieguva bronzu - savu pirmo medaļu. Debitējot Pasaules kausā 1934. gadā, komanda nokļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja Vācijai.

1938. gada Pasaules kauss

1938. gada čempionāts bija otrā reize, kad Zviedrija kvalificējās Pasaules kausam. Pirmajā kārtā viņiem bija paredzēts spēlēt pret Austriju, bet pēc tam, kad Vācija okupēja Austriju, tā vairs nevarēja piedalīties turnīrā. Tāpēc Zviedrija uzreiz nokļuva ceturtdaļfinālā, kur bija jāspēlē pret Kubas izlasi. Zviedrija pieveica Kubu ar 8–0, Harijs Andešons un Gustavs Veterstrems guva katrs pa trim vārtiem.

Pusfināla mačā pret Ungāriju zviedri zaudēja ar 1–5. Zviedrijas nākamais mačs bija par trešo vietu pret Brazīliju. Tajā spēlē Zviedrija zaudēja ar 2–4 un pabeidza turnīru ceturtajā vietā, pirmo un vienīgo reizi Zviedrijas futbola vēsturē.

1948. gada vasaras olimpiskās spēles

Pirmajā kārtā zviedri spēlēja pret Austriju. Austrijas komanda kvalificējās bez saviem profesionālajiem spēlētājiem. Tas bija pārsteigums, jo Austrijas līgā bija daudz profesionālu spēlētāju, kuriem bija atļauts piedalīties turnīrā. Spēle notika White Hart Lane stadionā Londonā, un Zviedrija uzvarēja ar 3-0. Otrajā spēlē Zviedrija spēlēja pret Koreju un uzvarēja ar 12–0, kas bija viena no lielākajiem rezultātiem, ar kādu Zviedrija ir uzvarējusi. Pusfinālā Zviedrija spēlēja pret dāņiem un uzvarēja tos ar 4–2.

Fināls notika leģendārajā Vemblija stadionā Londonā. Spēli apmeklēja 40 000 cilvēku, kas bija liels skaits tajās dienās. Zviedrija finālā spēlēja pret Dienvidslāviju un uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Gunnars Grēns (24', 67'), Stepans Bobeks (42') un Gunnars Nordāls (48'). Šī bija pirmā Zviedrijas uzvara kādā starptautiskā turnīrā.

1950. gada Pasaules kauss

Zviedrijas Futbola asociācija neatļāva nevienam profesionālam futbolistam piedalīties 1950. gada Pasaules kausā. Līdz ar to turnīra laikā Zviedrijas izlasē spēlēja tikai amatieri. Kvalificējoties turnīram kā viena no sešām Eiropas nacionālajām komandām, Zviedrija spēlēja vienā grupā ar Itāliju un Paragvaju (Indija izstājās).

Pirmajā spēlē Sanpaulu zviedri uzvarēja itāļus ar 3–2. Otrajā spēlē bija neizšķirts 2–2 pret Paragvaju. Izcīnot pirmo vietu grupā, zviedri kvalificējās fināla grupu turnīram. Pirmā spēle nākamajā kārtā bija pret Brazīliju. Spēle notika Maracanã stadionā, to apmeklēja 138 000 skatītāju, līdz šim tā ir visapmeklētākā spēle Zviedrijas futbola vēsturē. Spēle beidzās 7–1 Brazīlijas labā.

Nākamā spēle bija pret Urugvaju, ar ko Zviedrija spēlēja pirmo reizi Pasaules kausa vēsturē. Spēle notika Sanpaulu, un Urugvaja uzvarēja ar 3–2, kas nozīmēja, ka zviedri vairs nevarēja turpināt cīnīties par zeltu. Pēdējā spēle turnīrā bija pret Spāniju. Zviedrija uzvarēja ar 3–1, vārtus iesita Stigs Sundkvists (15'), Brors Melbergs (34') un Karls Ēriks Palmers (79'). Zviedri palika trešie un izcīnija savu pirmo Pasaules kausa medaļu.

1958. gada Pasaules kauss

Zviedrija izcīnija sudraba medaļu 1958. gada Pasaules kausā.

1958. gada FIFA Pasaules kauss notika Zviedrijā. 1956. gadā Zviedrijas Futbola asociācija atļāva profesionāliem futbolistiem pārstāvēt savu valsti izlasē, dodot zviedru faniem cerības. Zviedrija kā rīkotājvalsts bija vienā grupā ar Meksiku, Ungāriju un Velsu.

Pirmā spēle bija pret Meksiku, un tā tika aizvadīta Solnā Zviedrijas nacionālajā stadionā Råsunda, to apmeklēja apmēram 32 000 cilvēku. Zviedrija uzvarēja spēli ar 3–0 un pārņēma vadību 3. grupā. Nākamā spēle bija pret Ungāriju, kas palika otrajā vietā 1954. gada Pasaules kausā Šveicē un bija arī 1952. gada vasaras olimpisko spēļu čempione. Arī šī spēle notika Råsunda stadionā, zviedri to uzvarēja ar 2–1, abus vārtus iesita Kurts Hamrins. Nākamā spēle pret Velsu noslēdzās neizšķirti 0-0.

Tiekot līdz ceturtdaļfinālam un spēlējot Råsunda stadionā jau ceturto reizi šajā turnīrā, zviedri tikās ar PSRS izlasi un uzvarēja ar 2–0. Pusfināls Ullevi stadionā Gēteborgā bija vienīgā spēle turnīrā, ko Zviedrija nespēlēja Råsunda stadionā. 50 000 liels skatītāju pūlis apmeklēja labāko spēli, ko Zviedrija aizvadīja šajā turnīrā. Rietumvācija bija vadībā ar 1–0, kad Ērihs Juskovjaks tika noraidīts 59. minūtē. Zviedrija uzvarēja ar 3–1. Fināls Råsunda stadionā notika starp 1950. gada Pasaules kausa finālisti Brazīliju un rīkotājvalsti Zviedriju. Kopējais apmeklētāju skaits bija apmēram 52 000 cilvēku. Brazīlija pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni, sagraujot Zviedriju ar 5–2. Zviedrijai tādējādi šis kļuva par lielāko sasniegumu pasaules čempionātos. Pēc finālmača Brazīlijas futbolisti godināja rīkotājvalsti, skrienot apkārt futbola laukumam ar Zviedrijas karogu.

1960. gadi

Pēc veiksmīgā 1958. gada čempionāta Zviedrijas panākumi samazinājās. 1962. gada čempionāta kvalifikācijā Zviedrija uzvarēja savā grupā (iesitot 10 vārtus, bet ielaižot tikai 3), taču vēl bija jāuzvar Šveice izslēgšanas spēlēs. Spēle notika Rietumberlīnē, un Šveice uzvarēja ar 2–1.

Zviedrija piedalījās 1964. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Izlase sāka izslēgšanas spēlēs pret Norvēģiju, uzvarot pirmajā spēlē un nospēlējot neizšķirti otrajā. Nākamajā kārtā zviedri uzvarēja Dienvidslāviju ar 3–2. Ceturtdaļfinālā zviedri spēlēja pret esošajiem Eiropas čempioniem PSRS. Pirmajā spēlē bija neizšķirts, bet otrajā Zviedrija zaudēja ar 1–3.

1966. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra laikā Zviedrija spēlēja UEFA kvalifikācijas otrajā grupā. Zviedrija kvalifikāciju sāka pret Rietumvāciju un nospēlēja neizšķirti, pēc tam viņi uzvarēja Kipru ar 3–0. Tikai grupas uzvarētāja tika tālāk, Zviedrija izkrita nākamajā spēlē, zaudējot Rietumvācijai.

Zviedrija veiksmīgi uzsāka 1968. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju, taču viņi netika tālāk par otro grupu. Zviedrijas galvenais panākums sešdesmitajos gados bija iekļūšana 1970. gada Pasaules čempionātā, uzvarot UEFA kvalifikācijas piektajā grupā priekšā Norvēģijai un Francijai. Zviedrija finālturnīra grupā palika trešajā vietā, tādējādi izstājoties no čempionāta. Zviedrijas grupas uzvarētāji Itālija aizkļuva līdz finālam, kur zaudēja Brazīlijai.

1974. gada Pasaules kauss

1974. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā Zviedrija bija vienā grupā ar Austriju, Ungāriju un Maltu. Zviedri palika otrajā vietā un kvalificējās Pasaules kausam Meksikā.

Finālturnīrā ar Zviedriju vienā grupā bija Urugvaja, Nīderlande un Bulgārija. Pirmā spēle pret Bulgāriju beidzās neizšķirti. Arī otrajā spēlē pret Nīderlandi bija neizšķirts. Pēdējā spēle grupā bija pret Urugvaju. Tajā spēlē Zviedrija izcīnija pirmo uzvaru turnīrā ar 3–0, vārtus guva Rolands Sandbergs (74') un Ralfs Ēdstrems (46', 77'). Zviedrija palika otrajā vietā grupā un iekļuva nākamajā kārtā.

Nākamās kārtas grupu turnīrā Zviedrija zaudēja Polijai ar 0–1. Situācija pēc zaudējuma poļiem bija šāda: ja Zviedrija zaudētu Rietumvācijai tikai ar vienu vārtu pārsvaru un Dienvidslāvija uzvarētu Poliju, zviedri būtu otrie grupā un varētu spēlēt par bronzas medaļām. Tā kā Polija uzvarēja Dienvidslāviju ar 2–1, Zviedrijai vajadzēja uzvarēt rīkotājvalsti - Rietumvāciju, lai grupā būtu otrie. Spēle pret Rietumvāciju notika Diseldorfā un to apmeklēja 66 500 cilvēku. Zviedru uzbrucējs Ralfs Ēdstrems izvirzīja skandināvus vadībā ar 1–0 pēc spēlētām 29 minūtēm. Spēles otrajā pusē Rietumvācija pārņēma kontroli pār spēli. Vācija uzvarēja ar 4–2. Pēc turnīra vācu spēlētāji atzina, ka spēle pret Zviedriju bija labākā visā turnīrā. Pēdējā spēle pret Dienvidslāviju, kas notika Diseldorfā, beidzās ar Zviedrijas uzvaru 2–1. Komanda pabeidza turnīru piektajā vietā.

1979.–1990.

Pēc veiksmīgajiem septiņdesmitajiem gadiem, kad Zviedrija sasniedza visus trīs Pasaules kausa finālturnīrus, zviedri nomainīja treneri. Georga Ēriksona vietā stājās Lāšs Arnesons. Arnesons pirms kļuva par izlases treneri bija veiksmīgs treneris Östers IF klubā. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma kvalificēties 1986. gada Pasaules kausam komandas vadību pārņēma Ulle Nordins. Astoņdesmitajos gados Zviedrija neiekļuva nevienā Pasaules kausā vai Eiropas čempionātā. Tad uzvarēja 1990. gada Pasaules kausa kvalifikācijas grupā un pirmo reizi iekļuva turnīrā pēdējo 12 gadu laikā. Tomēr Pasaules kauss Zviedrijas izlasei beidzās pēc trīs zaudējumiem grupu turnīrā pret Brazīliju, Skotiju un Kostariku.

1992. gada Eiropas čempionāts

Kā 1992. gada čempionāta rīkotāji Zviedrija pirmo reizi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Viņi bija vienā grupā ar Dāniju, Franciju un Angliju. Zviedrija no grupas kvalificējās kā uzvarētāja, atstājot otrajā vietā nākamos čempionus dāņus. Tomēr pusfinālā Zviedrija zaudēja Vācijai ar 2–3. Vieta pusfinālā ir līdz šim labākais Zviedrijas panākums Eiropas čempionātos.

1994. gada Pasaules kauss

Zviedrija kvalificējās 1994. gada Pasaules kausam, ieņemot pirmo vietu savā kvalifikācijas grupā. Čempionātā zviedri spēlēja B grupā ar Brazīliju, Kamerūnu un Krieviju. Pirmajā spēlē pret Kamerūnu šķita, ka atkal spēle beigsies ar 1–2 zaudējumu, (1990. gada Pasaules kausā zviedri zaudēja visās trīs spēlēs ar 1–2), bet 75. minūtē Martins Dālins guva vārtus, un mačs beidzās 2–2. Nākamajā spēlē pret Krieviju pretinieki sākumā izvirzījās vadībā ar 1–0. Zviedri panāca izlīdzinājumu ar Tomasa Brolina izpildīto soda sitienu. Vēlāk Martins Dālins guva divus vārtus, un spēle noslēdzās ar 3–1. Nākamā spēle pret Brazīliju beidzās neizšķirti 1–1, vārtus guva Kennets Andešons ('23) un Romariu ('47).

Pirmajā izslēgšanas kārtas mačā Zviedrija tikās ar Saūda Arābiju, un uzvarēja ar 3–1. Divus vārtus guva Kennets Andešons, vienus – Martins Dālins. Ceturtdaļfināla mačs pret Rumāniju kļuva neaizmirstams zviedru faniem. Pēc tam, kad Zviedrija izvirzījās vadībā otrā puslaika beigās, rumāņi tomēr panāca izlīdzinājumu pēdējas minūtēs, un mačs turpinājās papildlaikā. Rumānijas izlases spēlētājs Florins Redučoju, kurš guva pirmos savas komadas vārtus, iesita vēlreiz 101. minūtē, izvirzot rumāņus vadībā. Tomēr piecas minūtes pirms beigām Kennets Andešons guva vārtus ar galvu un izlīdzināja rezultātu 2–2. Pēcspēles 11 metru sitieni sākās ar zviedra Hakana Milda kļūmi, bet Tomass Ravelli atvairīja Dana Petresku un Miodraga Belodediči 11 metru sitienus, nodrošinot zviedriem uzvaru un padarot sevi par varoni. Zviedrija pusfinālā tikās ar Brazīliju. Viņi guva vārtus pret Brazīliju grupu turnīrā, bet otro reizi to neatkārtoja. Pēc tam, kad Junass Terns tika noraidīts no laukuma, Romariu 80. minūtē guva vienīgos vārtus mačā.

Spēlē par trešo vietu Zviedrija spēlēja pret Bulgāriju, kas pusfinālā zaudēja Itālijai. Zviedrija guva četrus vārtus pirmajā puslaikā, bet otrais puslaiks pagāja bez vārtiem. Zviedrija izcīnija bronzas medaļas, kas ir labākais sasniegums Pasaules kausā kopš 1958. gada sudraba. Tas ļāva vēlāk Zviedrijai uz vienu mēnesi pakāpties uz otro vietu FIFA Pasaules rangā (1994. gada novembrī). Zviedrija turnīru pabeidza kā komanda, kas iesitusi visvairāk vārtu – 15.

2000. gada Eiropas čempionāts

Zviedrija kvalificējās šim turnīram, uzvarot visās spēlēs, izņemot izbraukuma maču pret Angliju (0–0), un ielaižot tikai vienus vārtus. Čempionāts tomēr bija liela vilšanās. Zviedrija atklāšanas mačā zaudēja Beļģijai ar 1–2. Jūhans Melbijs iesita vārtus 53. minūtē pēc beļģu vārtsarga Filipa De Vildes kļūdas, Beļģijai 43. minūtē vārtus guva Bārts Gors un 46. minūtē Emils Mpenza. Pēc tam Zviedrija nospēlēja neizšķirti 0–0 pret Turciju un zaudēja Itālijai ar 1–2. Vārtus iesita Henriks Lāšons, bet Itālijai vārtus guva Luidži Di Bjadžo un Alesandro Del Pjēro. Zviedri grupā palika pēdējie. Itālija finišēja pirmā, otrā bija Turcija.

2002. gada Pasaules kauss

Zviedrija bija viena no nāves grupas komandām, F grupā bija arī spēcīgie argentīnieši un angļi, kā arī Nigērija. Pirmais mačs bija pret Angliju. Sols Kempbels izvirzīja angļus vadībā pēc Deivida Bekhema izpildītā stūra sitiena. Otrajā puslaikā zviedri pilnībā pārņēma iniciatīvu, veidojot daudzus vārtu gūšanas momentus. Izlīdzinošos vārtus guva pussargs Niklass Aleksandešons pēc spēcīga sitiena ar kreiso kāju. Spēle beidzās neizšķirti 1–1. Nākamā spēle bija pret Nigēriju. Džuliuss Agahova izvirzīja Nigēriju vadībā. Zviedri panāca izlīdzinājumu, vārtus gūstot Henrikam Lašonam. Vēlāk spēlē pret Lāšonu tika izdarīts pārkāpums soda laukumā, un zviedri varēja izpildīt soda sitienu, to izpildīja pats Lāšons. Zviedrija uzvarēja ar 2–1.

Pēdējā grupu turnīra mačā Zviedrija tikās ar Argentīnu, kurai vajadzēja tikai uzvaru pēc zaudējuma angļiem ar 0–1 iepriekšējā spēlē. Pussargs Andešs Svensons iesita lielisku brīvsitienu no 30 metriem. Vēlāk Andrēass Andešons trāpija vārtu pārliktnim. Matiass Junsons pārkāpa noteikumus soda laukumā, un Argentīna varēja izpildīt soda sitienu. Ariels Ortega uzsita tieši virsū zviedru vārtsargam Magnusam Hedmanam, Bet Ernans Krespo savāca atlēkušo bumbu un raidīja to vārtsargam starp kājām, gūstot vārtus. Šis bija strīdīgs vārtu guvums, jo Krespo ieskrēja laukumā, tieši tajā brīdī, kad Ortega izpildīja sitienu. Spēle beidzās 1–1, un Zviedrija uzvarēja grupā, Anglija palika otrā, Argentīna un Nigērija izslēgšanas spēlēs neiekļuva.

Astotdaļfinālā Zviedrija spēlēja pret Senegālu. Henriks Lāšons ātri izvirzīja zviedrus vadībā, pēc Andeša Svensona izpildītā stūra sitiena. Senegālai izlīdzinājumu panāca Henrijs Kamara. Senegāla guva vēl vienus vārtus, taču tos neieskaitīja dēļ aizmugures. Spēle turpinājās papildlaikā līdz zelta vārtiem. Uzlecošā zvaigzne Zlatans Ibrahimovičs iznāca laukumā un gandrīz vinnēja spēli. Viņš veica lielisku skrējienu pa labo malu, garām dažiem Senegālas spēlētājiem un sita ar kreiso kāju no sarežģīta leņķa tieši virsū vārtsargam Tonijam Silvam. Lāšons un Svensons bija lieliskās pozīcijās, lai tiem piespēlētu, tomēr viņš izvēlējās sist. Vēlāk Andešs Svensons veica lielisku māņu kustību pret aizsargu un izdarīja spēcīgu sitienu, kas trāpija pa stabu. Silvam nebūtu cerību to atvairīt. Pēc tam Henrijs Kamara izpildīja vāju sitienu, kas lidoja garām Hedmanam, trāpija pa stabu, un bumba ielidoja vārtos. Līdz ar to Zviedrija izstājās no turnīra.

Zviedrijas nacionālā izlase 2006. gadā

2004. gada Eiropas čempionāts

Zviedri sāka turnīru Portugālē ar nelielām cerībām. Bet pēc graujošās 5–0 uzvaras pār Bulgāriju viņi kļuva par vieniem no turnīra favorītiem. Frēdriks Jungbergs sāka vārtu birumu pēc teicamas Zlatana Ibrahimoviča piespēles. Henriks Lāšons iesita vēl divus vārtus otrajā puslaikā. Pirmos vārtus viņš iesita ar galvu pēc tam, kad teicami saņēma Ērika Ēdmana piespēli. 4–0 panāca Ibrahimovičs, realizējot soda sitienu. Uz maiņu uznākušais Markuss Allbeks iesita pēdējos vārtus spēlē. Pēc 5–0 uzvaras Zviedrija kļuva par komandu, no kuras baidījās, un daudzi bija pārsteigti par Zviedrijas uzbrūkošo stilu, jo tā vairāk bija zināma kā komanda, kas spēlē aizsardzības futbolu.

Nākamā spēle bija pret Itālijas izlasi. Pēc nospēlētām 36 minūtēm Antonio Kasāno iesita pirmos vārtus spēlē pēc Kristiāna Panuči piespēles. Zviedru vārtsarga Andreasa Īsaksona lieliskā spēle ļāva zviedriem izturēt turpmāko spēli, un pēc 84 nospēlētām minūtēm Zviedrija beidzot panāca izlīdzinājumu. Zlatans Ibrahimovičs veica labu sitienu ar papēdi, un bumba nonāca vārtos.

Zviedrijas pēdējā spēle grupā notika pret Dāniju. Jau iepriekš bija zināms — ja Zviedrija un Dānija nospēlētu 2–2, Itālija tiktu izslēgta no turnīra. Tieši tā arī notika. Dānija lielu spēles daļu bija vadībā ar 2–1, tomēr spēles beigās Matiass Junsons guva vārtus pēc vairākiem rikošetiem. Itālijai turnīrs bija beidzies, bet gan Dānija, gan Zviedrija iekļuva ceturtdaļfinālā.

Ceturtdaļfinālā zviedriem bija jātiekas ar Nīderlandes izlasi. Spēles pamatlaiks beidzās bez vārtu guvumiem. Labākā iespēja gūt vārtus bija Fredrikam Jungbergam, bet viņš trāpīja pa vārtu stabu. Arī papildlaiks beidzās bez gūtiem vārtiem, spēle turpinājās ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Nīderlandes izlases vārtsargs Edvīns van der Sārs atvairīja Ūlofa Melberga sitienu, Zviedrijai turnīrs bija beidzies.

2006. gada Pasaules kauss

Zviedrija 2006. gada čempionātā tika ielozēta B grupā. Viņu komanda sastāvēja no spēlētājiem, kuru klubi atrodas vienpadsmit dažādās valstīs. Zviedrija sāka Pasaules čempionātu ar bezvārtu neizšķirtu pret Trinidādu un Tobāgo, neskatoties uz to, ka lielāko daļu spēles spēlēja vairākumā. Nākamajā spēlē pret Paragvaju izskatījās, ka būs vēl viens bezvārtu neizšķirts, taču Fredriks Jungbergs guva vārtus 89. minūtē un deva Zviedrijai uzvaru ar 1–0. Pēdējā spēlē Zviedrija atkal nospēlēja neizšķirti, šoreiz pret Angliju (2–2), taču ar izcīnītajiem pieciem punktiem pietika, lai grupā paliktu otrie un kvalificētos nākamajai kārtai. Zviedrijai turnīrs tomēr beidzās astotdaļfinālā pēc zaudējuma Vācijai ar 0–2.

2008. gada Eiropas čempionāts un 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija

Zviedrija palika otrajā vietā 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra F grupā aiz Spānijas izlases, tādējādi kvalificējoties finālturnīram.

Pirmajā čempionāta spēlē viņi pieveica toreizējos Eiropas čempionus grieķus ar rezultātu 2–0, vārtus guva Zlatans Ibrahimovičs un Pēters Hansons. Nākamā spēle bija pret Spāniju, ar ko viņi spēlēja jau kvalifikācijas turnīrā. Izskatījās, ka spēle beigsies neizšķirti, bet 92. minūtē Davids Vilja iesita uzvaru nesošos vārtus. Pēdējā grupas mačā pret Krieviju zviedri zaudēja ar 0–2 un tika izslēgti no turnīra.

2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija zviedriem beidzās katastrofāli. Pirmajā spēlē Tirānā viņi spēja nospēlēt tikai neizšķirti 0-0 pret Albāniju, lai gan zviedri paredzēja, ka izcīnīs vieglu uzvaru. Četras dienas vēlāk zviedri pieveica Ungāriju ar 2–1, vārtus guva Kims Šelstrems un Samuels Holmēns. Viņi divreiz nospēlēja neizšķirti ar Portugāli — gan Stokholmā, gan Portu. Abas spēles beidzās 0–0. Zviedrija mājās zaudēja Dānijai, vārtus pēc aizsargu kļūdas gūstot Tomasam Kālenbergam. Zviedrija atguvās ar 4–0 uzvaru pār Maltu. Gan pret Ungāriju, gan pret Maltu, Zviedrija uzvaras vārtus guva spēles izskaņā. Viņi atkal zaudēja dāņiem, šoreiz Parken Stadium Kopenhāgenā, pēc Jakoba Poulsena vārtu guvuma. Tikmēr Portugāle uzveica Ungāriju ar 3–0, izvirzot portugāļus kopvērtējuma līderos. Zviedrija pieveica Albāniju ar 4–1, tomēr nekvalificējās čempionātam, jo Portugāle pieveica Maltu ar 4-0. Lāšs Lāgerbeks uzrakstīja atlūgumu, un Ēriks Hamrēns tika apstiprināts kā jaunais izlases galvenais treneris.

2012. gada Eiropas čempionāts un 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācija

2012. gada Eiropas čempionātam Zviedrija kvalificējās kā labākā otrās vietas ieguvēja kvalifikācijā. Euro 2012 grupu turnīrā pirmajās divās spēlēs zaudēja ar 1–2 Ukrainai un 2–3 Anglijai. Trešajā spēlē izdevās ar 2–0 pieveikt Franciju, taču tas deva tikai ceturto vietu grupā, un izslēgšanas spēlēm Zviedrija nekvalificējās.

2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā pēc otrās vietas izcīnīšanas grupā Zviedrijas izlases pretinieki otrās kārtas play-off spēlēs bija Portugāle. Zviedrija zaudēja divu spēļu summā ar 2–4 un finālturnīram nekvalificējās.

2016. gada Eiropas čempionāts

2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā Zviedrija ierindojās otrajā vietā grupā aiz Austrijas, vēlāk play-off kārtā divu spēļu summā pieveica Dāniju un kvalificējās savam sestajam finālturnīram. 2016. gada finālturnīrā vienreiz nospēlēja neizšķirti 1–1 (pret Īriju), kā arī piedzīvoja divus zaudējumus (pret Itāliju un Beļģiju), ierindojās ceturtajā vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Pēc turnīra par karjeras beigām izlasē paziņoja vairāki ilggadēji spēlētāji — līdzšinējais kapteinis un labākais vārtu guvējs Zlatans Ibrahimovičs, vārtsargs Andreass Īsaksons un 131 spēli izlasē aizvadījušais pussargs Kims Šelstrems. Jau pirms turnīra darbu galvenā trenera amatā bija plānojis neturpināt Ēriks Hamrēns, viņa vietā tika apstiprināts Janne Andešons.

2018. gada Pasaules kauss un 2020. gada Eiropas čempionāts

Jannes Andešona vadībā izlase sekmīgi aizvadīja 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikāciju, izcīnot otro vietu grupā aiz Francijas. Pateicoties labākai gūto un zaudēto vārtu starpībai, grupā tika apsteigta Nīderlande. Otrā vieta grupā ļāva piedalīties kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs, kur pretiniekos tika ielozēta Itālija. Pirmajā spēlē savā laukumā tika izcīnīta uzvara 1:0, bet atbildes spēle Milānā noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu, un Zviedrija kvalificējās finālturnīram.

2018. gada Pasaules kausā Krievijā Zviedrija savā grupā ar sešiem punktiem izcīnīja pirmo vietu. Pirmajā spēlē tika pieveikta Dienvidkoreja, vēlāk ar 1:2 tika zaudēts Vācijai, bet izšķirošajā spēlē ar 3:0 uzvarēta Meksika. Astotdaļfinālā Zviedrija uzvarēja Šveici, bet ceturtdaļfinālā ar 0:2 piekāpās Anglijas izlasei.

2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgā Zviedrija spēlēja B līmenī vienā grupā ar Turcijas un Krievijas izlasēm. Zviedrija ar septiņiem punktiem uzvarēja grupā un tika paaugstināta uz A līgu. 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā spēlēja vienā grupā ar Spāniju, Rumāniju, Norvēģiju, Fēru Salām un Maltu. Zviedrija izcīnīja otro vietu grupā un kvalificējās finālturnīram.

Atbalstītāji

Pirmie Zviedrijas atbalstītāji parādījas 1912. gada Olimpiskajās spēlēs. Atbalstītāji Zviedrijas izbraukuma spēlēs pirmo reizi parādījās 1974. gada Pasaules kausā Rietumvācijā, un kopš tā brīža Zviedrija ir atbalstīta lielajos turnīros. 2006. gada Pasaules kausa laikā, īpaši grupu turnīra mačā pret Paragvaju, spēli apmeklēja 50 000 Zviedrijas fanu, kā arī 50 000 fanu, kas spēli vēroja ārpus stadiona. Zviedru fani tika nosaukti par labākajiem 2006. gada čempionātā dēļ viņu milzīgā daudzuma, draudzīguma un mīlestības pret spēli.

Stadions

Råsunda stadions

Līdz 2012. gadam Zviedrijas nacionālais stadions bija Råsunda, bet tad to aizstāja Friends Arena. Råsunda stadions ir uzskatāms par klasisku arēnu, vienu no diviem stadioniem pasaulē, otrs ir Rose Bowl Stadions Pasadīnā, Kalifornijā, ASV, kurā ir notikušas gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa finālspēles. (1958. gada Pasaules kausa fināls un 1995. gada sieviešu Pasaules kauss fināls). Råsunda stadions tika atvērts 1910. gada 18. septembrī , tā ietilpība bija tikai 2000, pārsvarā stāvvietas. Råsunda stadions un Valhāla stadions Gēteburgā tolaik bija pirmie futbola laukumi ar zāles segumu Zviedrijā.

1937. gadā stadiona ietilpība tika palielināta līdz 40 000 vietām. Stadions tika izmantots futbola spēlēm 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Stokholmā, tajā notika astoņas 1958. gada Pasaules kausa spēles. 1992. gada Eiropas čempionātā tajā notika četras spēles, un 1995. gada sieviešu Pasaules kausā tajā notika tikai finālspēle. Råsunda stadions ir vienīgais visā Skandināvijā, kurā ir notikuši četri lieli turnīri. Arī Gēteburgas stadionā parasti notiek dažas Zviedrijas izlases spēles, tajā skaitā Zviedrijas Futbola asociācijas 100 gadu svinību spēle pret Angliju 2004. gadā. Arī citi stadioni, piemēram, Malmē esošais tiek izmantoti Zviedrijas izlases spēlēs.

Rezultāti turnīros

Pasaules kausā

Gads	Kārta	Vieta	Spēles	Uzvaras	Neizšķirti*	Zaudējumi	Gūtie vārti	Zaudētie vārti
1930	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1934	Ceturtdaļfināls	8.	2	1	0	1	4	4
1938	Ceturtā vieta	4.	3	1	0	2	11	9
1950	Trešā vieta	3.	5	2	1	2	11	15
1954	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1958	Finālisti	2.	6	4	1	1	12	7
1962	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1966	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1970	Grupu turnīrs	9.	3	1	1	1	2	2
1974	2. kārta	5.	6	2	2	2	7	6
1978	Grupu turnīrs	13.	3	0	1	2	1	3
1982	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1986	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1990	Grupu turnīrs	21.	3	0	0	3	3	6
1994	Trešā vieta	3.	7	3	3	1	15	8
1998	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
2002	Astotdaļfināls	13.	4	1	2	1	5	5
2006	astotdaļfināls	14.	4	1	2	1	3	4
2010	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
2014	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
2018	Ceturtdaļfināls	7.	5	3	0	2	6	4
2022
Kopā	12/21		51	19	13	19	80	73

Eiropas čempionātos

Gads	Kārta	Vieta	Spēles	Uzvaras	Neizšķirti*	Zaudējumi	Gūtie vārti	Zaudētie vārti
1960	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1964	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1968	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1972	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1976	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1980	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1984	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1988	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
1992	Pusfināls	4.	4	2	1	1	6	5
1996	Nekvalificējās	–	–	–	–	–	–	–
2000	Grupu turnīrs	14.	3	0	1	2	2	4
2004	Ceturtdaļfināls	7.	4	1	3	0	8	3
2008	Grupu turnīrs	9.	3	1	0	2	3	4
2012	Grupu turnīrs	11.	3	1	0	2	5	5
2016	Grupu turnīrs	20.	3	0	1	2	1	3
Kopā			20	5	6	9	25	24

Olimpiskajās spēlēs

Gads	Kārta	Vieta	Spēles	Uzvaras	Neizšķirti*	Zaudējumi	Gūtie vārti	Zaudētie vārti
1908	Pusfināls	4.	2	0	0	2	1	14
1912	Astotdaļfināls	9.	2	0	0	2	3	5
1920	Ceturtdaļfināls	6.	3	1	0	2	14	7
1924	Trešā vieta	3.	5	3	1	1	18	5
1928	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1936	Astotdaļfināls	9.	1	0	0	1	2	3
1948	Čempione	1.	4	4	0	0	22	3
1952	Trešā vieta	3.	4	3	0	1	9	8
1956	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1960	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1964	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1968	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1972	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1976	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1980	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1984	Nepiedalījās	–	–	–	–	–	–	–
1988	Ceturtdaļfināls	6.	4	2	1	1	7	5
Kopā	8/17		25	13	2	10	76	50

Spēles no 1988. gada turnīra nav iekļautas izlases statistikā. Pēc 1988. gada spēlēm, šajā turnīra drīkst piedalīties tikai U-21 izlases.

Ziemeļvalstu futbola čempionāts

Gads	Kārta	Vieta	Spēles	Uzvaras	Neizšķirti*	Zaudējumi	Gūtie vārti	Zaudētie vārti
1924–28	Finālisti	2	10	6	1	3	31	19
1929–32	Finālisti	2	12	6	1	5	35	31
1933–36	Čempioni	1	12	7	2	3	31	22
1937–47	Čempioni	1	12	9	0	3	41	16
1948–51	Čempioni	1	12	7	2	3	36	22
1952–55	Čempioni	1	12	8	4	0	44	14
1956–59	Čempioni	1	12	9	2	1	45	17
1960–63	Čempioni	1	12	7	3	2	24	10
1964–67	Čempioni	1	12	5	4	3	22	14
1968–71	Čempioni	1	12	10	2	0	32	10
1972–77	Čempioni	1	12	8	2	2	24	9
1978–80	Finālisti	2	6	3	0	3	7	6
1981–83	Finālisti	2	5	2	1	2	6	4
2000–01	Piektā vieta	5	5	1	2	2	3	4
Kopā	14/14		146	88	26	32	381	198

*Norādītie neizšķirti ietver spēles, kas beidzās 11 metru pēcspēles sitienos.

**Zelta fons rāda, ka turnīrs ir uzvarēts. Sarkanā apmale rāda, ka turnīrs noticis mājas.

Visi rezultāti

Šajā tabulā ir uzskaitīti visi Zviedrijas rezultāti starptautiskos mačos līdz 2017. gada 11. oktobrim.

Pretinieki	Spēles	Uzvaras	Neizšķirti*	Zaudējumi	Gūtie vārti	Zaudētie vārti	Vārtu attiecība
Albānija	5	3	1	1	10	5	+5
Alžīrija	4	3	1	0	9	1	+8
Anglija	23	7	9	7	31	35	−4
Anglija (amatieri)	3	0	0	3	2	18	−16
Apvienotie Arābu Emirāti	2	1	0	1	3	2	+1
Argentīna	3	1	1	1	6	6	0
ASV	8	4	0	4	13	10	+3
Austrālija	5	1	2	2	2	2	0
Austrija	36	13	6	17	55	55	0
Azerbaidžāna	2	2	0	0	4	0	+4
Bahreina	1	1	0	0	2	0	+2
Baltkrievija	5	5	0	0	16	2	+14
Barbadosa	1	1	0	0	4	0	+4
Beļģija	15	5	2	8	30	23	+7
Bosnija un Hercegovina	1	1	0	0	4	2	+2
Botsvāna	1	1	0	0	2	1	+1
Brazīlija	15	2	3	10	17	35	−18
Bulgārija	16	10	2	4	28	12	+16
Čehija	3	1	2	0	6	5	+1
Čehoslovākija	16	3	4	9	21	36	−15
Čīle	1	0	1	0	1	1	0
Dānija	106	46	20	40	187	175	+12
Dienvidāfrika1	3	1	1	1	4	2	+2
Dienvidkoreja	4	2	2	0	17	3	+14
Dienvidslāvija	11	4	2	5	17	19	−2
Ekvadora	2	0	1	1	2	3	−1
Ēģipte	4	2	0	2	10	3	+7
Fēru Salas	3	2	1	0	4	1	+3
Francija	21	6	5	10	21	29	−8
Grieķija	7	2	3	2	17	8	+9
Horvātija	4	1	0	3	4	5	−1
Igaunija	16	14	2	0	53	16	+37
Irāna	1	1	0	0	3	1	+2
Islande	15	11	2	2	35	15	+20
Itālija	23	6	6	11	24	28	−4
Izraēla	12	7	4	1	26	9	+17
Īrija	11	5	3	3	17	14	+3
Jamaika	2	1	1	0	2	1	+1
Japāna	5	1	3	1	7	7	0
Jordānija	1	0	1	0	0	0	0
Kamerūna	1	0	1	0	2	2	0
Katara2	3	2	1	0	8	2	+6
Kazahstāna	2	2	0	0	3	0	+3
Kipra	6	5	1	0	19	3	+16
Kolumbija	2	0	2	0	2	2	0
Kostarika	2	1	0	1	2	2	0
Kotdivuāra	2	1	0	1	2	1	+1
Krievija	8	3	3	2	12	9	+5
Kuba	1	1	0	0	8	0	+8
Ķīna	3	2	1	0	6	2	+4
Latvija	17	11	4	2	54	12	+42
Lielbritānija	1	0	0	1	1	12	−11
Lietuva	5	5	0	0	22	3	+19
Lihtenšteina	4	4	0	0	10	1	+9
Luksemburga	6	5	1	0	16	1	+15
Ziemeļmaķedonija	3	3	0	0	4	1	+3
Malaizija	1	1	0	0	3	1	+2
Malta	11	11	0	0	42	2	+40
Meksika	9	4	3	2	8	5	+3
Melnkalne	3	2	1	0	6	3	+3
Moldova	7	7	0	0	20	3	+17
Nigērija	2	2	0	0	5	2	+3
Nīderlande	25	8	6	11	48	47	+1
Norvēģija	106	60	22	24	276	145	+131
Omāna	1	1	0	0	1	0	+1
Paragvaja	3	1	1	1	4	4	0
Polija	26	14	4	8	56	37	+19
Portugāle	17	6	6	5	26	18	+8
PSRS	18	5	6	7	21	37	−16
Rumānija	9	4	3	2	20	10	+10
Sanmarīno	4	4	0	0	22	0	+22
Saūda Arābija	3	2	1	0	6	3	+3
Senegāla	1	0	0	1	1	2	−1
Serbija	2	1	0	1	2	3	−1
Singapūra	1	1	0	0	5	0	+5
Sīrija	1	0	1	0	1	1	0
Skotija	12	6	1	5	19	14	+5
Slovākija	4	2	2	0	4	1	+3
Slovēnija	2	1	1	0	1	0	+1
Somija	88	67	11	10	295	95	+200
Spānija	13	3	4	6	15	21	−6
Šveice	28	10	7	11	46	42	+4
Taizeme	5	4	1	0	13	4	+9
Trinidāda un Tobāgo	2	1	1	0	5	0	+5
Tunisija	4	2	1	1	3	2	+1
Turcija	10	2	4	4	11	12	−1
Ukraina	4	1	1	2	3	4	−1
Ungārija	45	16	11	18	77	91	−14
Urugvaja	3	2	0	1	6	3	+3
Vācija	37	13	9	15	62	70	−8
VDR	6	2	1	3	8	9	−1
Velsa	7	6	1	0	16	3	+13
Venecuēla	1	0	0	1	0	2	−2
Ziemeļīrija	7	3	1	3	7	10	−3
Ziemeļkoreja	3	1	2	0	6	2	+4
Kopā	1004	493	217	294	2034	1341	+693

¹ Ieskaitot spēli pret DĀR attīstības izlasi 2011. gada 22. janvārī (1−1)

² Ieskaitot spēli pret Kataras U23 izlasi 2012. gada 23. janvārī (5−0)

Spēlētāji

Uz 2023. gada septembra spēlēm 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā pret Igauniju (9. septembrī) un Austriju (12. jūnijā) tika izsaukti šādi spēlētāji. Spēles un gūtie vārti pēc 2023. gada 9. septembra spēles pret Igauniju.

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs 1 V Robins Ulsens 1990. gada 8. janvārī 67 0 Aston Villa 12 V Viktors Jūhansons 1998. gada 14. septembrī 0 0 Rotherham United 23 V Kristofers Nordfelds 1989. gada 23. jūnijā 17 0 AIK 2 A Līnuss Vālkvists 1996. gada 11. novembrī 10 0 Ščecinas "Pogon" 3 A Viktors Lindelēfs (kapteinis) 1994. gada 17. jūlijā 60 3 Manchester United 4 A Īsaks Hīns 1999. gada 13. janvārī 7 0 Hellas Verona 5 A Martins Ulsons 1988. gada 17. maijā 56 5 Malmes FF 6 A Ēmils Holms 2000. gada 13. maijā 3 0 Atalanta 13 A Kens Sema 1993. gada 30. septembrī 16 0 Watford 15 A Kārls Stārfelts 1995. gada 1. jūnijā 7 0 Celta Vigo A Gustafs Lāgerbjelke 2000. gada 10. aprīlī 1 0 Celtic 7 P Viktors Klāsons 1992. gada 2. janvārī 70 14 København 8 P Albins Ēkdāls (vicekpteinis) 1989. gada 28. jūlijā 67 0 Spezia 10 P Ēmils Fošbergs 1991. gada 23. oktobrī 82 20 RB Leipzig 14 P Jespers Kārlsons 1998. gada 25. jūlijā 12 3 Bologna 16 P Jespers Kārlstrems 1995. gada 21. jūnijā 13 0 Poznaņas "Lech" 18 P Sāmuels Gustafsons 1995. gada 11. janvārī 8 0 BK Häcken 19 P Markuss Rodēns 1991. gada 11. maijā 18 2 Fatih Karagümrük 20 P Jenss Kajuste 1999. gada 10. augustā 16 0 Napoli 21 P Dejans Kuluševskis 2000. gada 25. aprīlī 31 3 Tottenham Hotspur 9 U Aleksanders Īsaks 1999. gada 21. septembrī 41 10 Newcastle United 17 U Viktors Ģekerešs 1998. gada 4. jūnijā 15 4 Sporting CP 22 U Robins Kvaisons 1993. gada 9. oktobrī 48 14 Al-Ettifaq

Komandas treneri

Galvenais treneris

Jons Dāls Tomasons

Spēlētāju rekordi

Atjaunots 2023. gada 21. jūnijā. Izceltie spēlētāji vēl spēlē izlases sastāvā.

Visvairāk aizvadīto spēļu

Spēlētājs	Karjera izlasē	Spēles
Andešs Svensons	1999—2013	148
Tomass Ravelli	1981—1997	143
Sebastians Lāšons	2008—2021	133
Andreass Īsaksons	2002—2016	133
Kims Šelstrems	2001—2016	131
Zlatans Ibrahimovičs	2001—2023	122
Ūlofs Melbergs	2000—2012	117
Rolands Nilsons	1986—2000	116
Bjērns Nordkvists	1963—1978	115
Niklass Aleksandersons	1993—2008	109

Visvairāk gūto vārtu

Spēlētājs	Karjera izlasē	Vārti
Zlatans Ibrahimovičs	2001—2023	62
Svens Rīdels	1923—1932	49
Gunnars Nordāls	1942—1948	43
Henriks Lāšons	1993—2009	37
Gunnars Grēns	1940—1958	32
Kennets Andešons	1990—2000	31
Markuss Allbeks	1999—2008	30
Martins Dālīns	1991—1997	29
Agne Sīmonsons	1957—1967	27
Tomass Brolīns	1990—1995	27

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zviedrijas futbola izlase.

• Transfermarkt komandas profils (angliski)
• Nacionālās izlases statistika
• RSSSF rezultātu arhīvi no 1908. gada
• RSSSF treneru arhīvs
• Pasaules kausa vēsture
• Nacionālās izlases statistika Bolletinen.se