1993. gads
gads
1993. (MCMXCIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Gregora kalendārs | 1993 MCMXCIII |
| Ab urbe condita | 2746 |
| Armēņu kalendārs | 1442 ԹՎ ՌՆԽԲ |
| Asīriešu kalendārs | 6743 |
| Bahāju kalendārs | 149—150 |
| Bengāliešu kalendārs | 1400 |
| Berberu kalendārs | 2943 |
| Budistu kalendārs | 2537 |
| Birmiešu kalendārs | 1355 |
| Bizantiešu kalendārs | 7501—7502 |
| Ķīniešu kalendārs | 壬申年 (Ūdens pērtiķis) 4689 vai 4629 — līdz — 癸酉年 (Ūdens gailis) 4690 vai 4630 |
| Koptu kalendārs | 1709—1710 |
| Etiopu kalendārs | 1985—1986 |
| Ebreju kalendārs | 5753—5754 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2049—2050 |
| - Shaka Samvat | 1915—1916 |
| - Kali Juga | 5094—5095 |
| Holocēna kalendārs | 11993 |
| Igbo kalendārs | 993—994 |
| Irānas kalendārs | 1371—1372 |
| Islāma kalendārs | 1413—1414 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4326 |
| UNIX laiks | 725846400—757382399 |
Notikumi Labot
Janvāris Labot
- 1. janvāris:
- Čehoslovākijas vietā tika dibināta Čehija un Slovākija.
- Bratislavā izveidota Slovākijas Nacionālā banka.
- 3. janvāris — Maskavā ASV prezidents Džordžs Herberts Volkers Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja otro Stratēgisko ieroču samazināšanas līgumu (START II).
- 7. janvāris — Ganā tika dibināta Ceturtā republika ar Džeriju Rolingu kā prezidentu.
- 20. janvāris — Bills Klintons tika inaugurēts kā 42. ASV prezidents, nomainot Džordžu H. V. Bušu.
- 25. janvāris — sociāldemokrāts Pols Nīrups Rasmusens kļuva par Dānijas premjerministru, nomainot Polu Sliteru.
- 26. janvāris — Vaclavs Havels tika ievēlēts par Čehijas prezidentu.
Februāris Labot
- 5. februāris — Beļģija no unitāras karalistes kļuva par federālu monarhiju.
- 8. februāris — par Čehijas valūtu tiek ieviesta Čehijas krona, nomainot Čehoslovākijas kronu.
Marts Labot
- 5. marts — Latvijā tika laista apgrozībā 5 latu banknote.
- 22. marts — Intel izlaida pirmo Pentium mikroprocesoru.
- 24. marts:
- Izraēlas Knesets ievēlēja Ezeru Veicmanu par valsts prezidentu;
- Dienvidāfrikas Republika oficiāli paziņoja par kodolieroču izstrādes programmu.
- 27. marts — Dzjans Dzemiņs kļuva par Ķīnas Tautas republikas prezidentu.
Aprīlis Labot
- 5. aprīlis — ieviesta Gruzijas naudas vienība — lars.
- 8. aprīlis — Maķedonijas Republika tika uzņemta ANO.
- 13. aprīlis — izveidota Kazahstānas Nacionālā banka.
- 22. aprīlis — tika izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Mosaic pirmā versija.
- 23. aprīlis — Eritrejas iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību no Etiopijas ANO pārraudzītajā referendumā.
- 27. aprīlis — izveidota Armēnijas Nacionālā banka.
- 30. aprīlis — CERN palaida globālo tīmekli brīvā izmantošanā jebkuram.
Maijs Labot
- Maijs — dibināta nevalstiskā organizācija Transparency International.
- 15. maijs — darbu sāka viena no pirmajām Latvijas komercradiostacijām Radio SWH.
- 24. maijs — Eritreja pasludināja neatkarību no Etiopijas
- 28. maijs — Eritreja un Monako iestajās ANO.
Jūnijs Labot
- 5.-6. jūnijs — 5. Saeimas vēlēšanas Latvijā, kura visvairāk balsu saņēma partija Latvijas Ceļš.
- 25. jūnijs:
- Kima Kempbela kļuva par pirmo sievieti Kanādas premjerministra amatā.
- Lietuvā tika atjaunota naudas vienība lits.
Jūlijs Labot
- 27. jūnijs — Microsoft izlaida pirmo operētājsistēmas Windows NT versiju Windows NT 3.1.
Augusts Labot
- 21. augusts — NASA zaudēja kontaktu ar Marsa zondi Mars Observer trīs dienas pirms ieiešanas planētas orbītā.
- 30. augusts — Krievija pabeidza bruņoto spēku izvešanu no Lietuvas.
Septembris Labot
- 13. septembris — Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas vadītājs Jāsirs Arafāts un Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins spieda viens otram roku Vašingtonā pēc miera līguma parakstīšanas.
- 24. septembris — Kambodžā tika atjaunota monarhija ar Norodomu Sihanouku kā karali.
- 27. septembris — kara laikā Abhāzijā Gruzijas spēki zaudēja Suhumi.
Oktobris Labot
- 2.-5. oktobris — Krievijas konstitucionālā krīze kuliminēja ar parlamenta ēkas ieņemsanu ar militaro spēku palīdzību.
- 3. oktobris — ASV bruņotie spēki Mogadīšo, Somālijā izcīnīja kauju ar vietējiem nemierniekiem; bojā gāja 19 amerikāni un aptuveni 500 somāliešu.
- 5. oktobris — Ķīna veica kodolizmēģinājumu, pārtraucot pasaules de facto moratoriju.
- 19. oktobris — Pakistānā par premjerministri ievēlēja Benaziru Bhuto.
- 25. oktobris — Kanādā parlamenta vēlēšanās uzvarēja Žana Kretjēna vadītā Liberālā partija.
Novembris Labot
- 1. novembris — stājās spēkā Māstrihtas līgums, tādējādi tika dibināta Eiropas Savienība.
- 18. novembris — Sietlā, ASV notika APEC pirmā sēde.
Decembris Labot
- 2. decembris — STS-61: startēja Space Shuttle Endeavour Habla kosmiskā teleskopa remonta misijā.
- 29. decembris — stājas spēkā Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību.
- 31. decembris — pieņemta pašreizējā Peru konstitūcija.
Dzimuši Labot
- 19. februāris — Viktorija Džastisa (Victoria Justice), amerikāņu aktrise un dziedātāja
- 25. februāris — Konors Koudijs (Conor Coady), angļu futbolists
- 19. marts — Hakīms Zijāšs (حكيم زياش), Marokas futbolists
- 13. jūnijs — Tomass Partijs (Thomas Partey), Ganas futbolists
- 26. jūnijs — Ariana Grande (Ariana Grande), amerikāņu dziedātāja
- 26. jūlijs — Teilora Momsena (Taylor Momsen), amerikāņu aktrise un dziedātāja
- 8. oktobris — Enguss Džonss (Angus Jones), amerikāņu aktieris
Miruši Labot
- 20. janvāris — Kobo Abe, Japāņu rakstnieks (dzimis 1924. gadā)
- 20. janvāris — Odrija Hepbērna (Audrey Hepburn), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 5. februāris — Džozefs Mankevičs (Joseph Mankiewicz), amerikāņu scenārists un kinorežisors (dzimis 1909. gadā)
- 20. februāris — Feručio Lamborgini (Ferruccio Lamborghini), Itālijas autobūvētājs (dzimis 1916. gadā)
- 24. februāris — Bobijs Mūrs (Bobby Moore), Anglijas futbolists (dzimis 1941. gadā)
- 3. marts — Alberts Seibins (Albert Sabin), ASV mediķis (dzimis 1906. gadā)
- 4. marts — Anšlavs Eglītis, latviešu rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1906. gadā)
- 17. aprīlis — Turguts Ezals (Turgut Özal), Turcijas prezidents un premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
- 20. septembris — Erihs Hartmanis (Erich Hartmann), vācu kara pilots (dzimis 1922. gadā)
- 25. oktobris — Vinsents Praiss (Vincent Price), amerikāņu aktieris (dzimis 1911. gadā)
- 28. oktobris — Jurijs Lotmans (Juri Lotman), igauņu semiotiķis (dzimis 1922. gadā)
- 29. oktobris — Lipmans Berss (Lipman Bers), Latvijā dzimis ASV matemātiķis (dzimis 1914. gadā)
- 31. oktobris:
- Federiko Fellīni (Federico Fellini), Itālijas kino režisors (dzimis 1920. gadā)
- Rivers Fīnikss (River Phoenix), amerikāņu aktieris un mūziķis (dzimis 1970. gadā)
- 3. novembris — Ļevs Termens (Лев Термен), krievu inženieris (dzimis 1896. gadā)
- 16. novembris — Akils Dzavata (Achille Zavatta), franču klauns, mākslinieks un cirka operators (dzimis 1916. gadā)
- 4. decembris — Frenks Zapa (Frank Zappa), ASV mūziķis (dzimis 1940. gadā)
- 12. decembris — Jožefs Antalls (Antall József), ungāru politiķis (dzimis 1932. gadā)
- 31. decembris — Zviads Gamsahurdija, Gruzijas pirmais prezidents (dzimis 1939. gadā)
Nobela prēmijas Labot
- Ekonomikā — Robert W. Fogel, Douglass C. North
- Fizikā — Russell Alan Hulse, Joseph Hooton Taylor Jr.
- Fizioloģijā vai medicīnā — Richard J. Roberts, Philip Allen Sharp
- Ķīmijā — Kary Mullis, Michael Smith
- Literatūrā — Toni Morrison
- Miera veicināšanā — Nelsons Mandela un Frederiks de Klerks
Kalendārs Labot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1993. gads |