Aleksandrs Starkovs (dzimis 1955. gada 26. jūlijā Madonā) ir bijušais krievu tautības Latvijas futbolists un pēc sportista karjeras beigām — futbola treneris, bijušais Latvijas izlases galvenais treneris. A. Starkova vadībā Latvijas izlase ir sasniegusi vislielākos panākumus tās pastāvēšanas vēsturē, iekļūstot 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Ilgus gadus A. Starkovs bija Rīgas "Daugavas" uzbrukuma līderis, pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsās trenera darbam. Kā galvenais treneris trenējis Rīgas "Skonto" un Maskavas "Spartak", kā arī Latvijas U-21 futbola izlasi. 2019. gadā bija FK Liepāja galvenais treneris.

Aleksandrs Starkovs
Personas dati
Dzimis1955. gada 26. jūlijā (69 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Padomju Savienība Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Sporta veidsfutbols
PozīcijaUzbrucējs
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1974–1975Valsts karogs: Latvija RPI Rīga
1975–1977Valsts karogs: Latvija Rīgas "Daugava"
1978Valsts karogs: Padomju Savienība Maskavas "Dinamo"0(0)
1978–1989Valsts karogs: Latvija Rīgas "Daugava"417(189)
Vadītās komandas
1990–1993Valsts karogs: Latvija Rīgas "Daugava" (trenera palīgs)
1992–1994Valsts karogs: Latvija Latvijas U-21
1993–2004Valsts karogs: Latvija Rīgas "Skonto"
1995–2001Flag of Latvija Latvija (trenera palīgs)
2001–2004Flag of Latvija Latvija
2004–2006Valsts karogs: Krievija Maskavas "Spartak"
2006–2007Valsts karogs: Latvija Rīgas "Skonto" (sporta direktors)
2007–2013Flag of Latvija Latvija
2010–2011Valsts karogs: Latvija Rīgas "Skonto"
2011–2012Valsts karogs: Azerbaidžāna FK Baku
2017–2018Flag of Latvija Latvija
2019Valsts karogs: Latvija FK Liepāja
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko Latvijas futbolistu. Par sasniegumiem Latvijas labā piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[1]

Futbolista karjera

labot šo sadaļu

A. Starkovs futbolu sāka spēlēt 10 gadu vecumā dzimtajā Madonā, un 20 gadu vecumā 1975. gadā jau debitēja tā brīža Latvijas spēcīgākajā klubā Rīgas "Daugava". 1977. gadā A. Starkovs kļuva par PSRS čempionāta 2. līgas rezultatīvāko spēlētāju ar 26 gūtajiem vārtiem, tādēļ viņu pamanīja labākie PSRS klubi un viņš nonāca Maskavas "Dinamo" sastāvā. Tomēr viņš netika kluba pamatsastāvā un nespēja iedzīvoties Maskavā, tādēļ jau nākamajā gadā atgriezās Rīgā, kur "Daugavas" sastāvā spēlēja līdz pat futbolista karjeras beigām 1989. gadā. PSRS čempionātā "Daugavas" sastāvā A. Starkovs aizvadīja 303 spēles, gūstot 110 vārtus.

Trenera karjera

labot šo sadaļu

Pēc aktīvo futbolista gaitu beigšanas 1990. gadā A. Starkovs devās uz Maskavu, kur pabeidza treneru kursus. Trenera karjeru viņš iesāka savā bijušajā klubā "Daugava" kā trenera Jāņa Skredeļa palīgs. 1992. gadā A. Starkovs kļuva par Latvijas U-21 futbola izlases treneri, kuru vadīja līdz 1994. gadam. 1993. gadā A. Starkovs kļuva par "Skonto" galveno treneri, kopā ar klubu izcīnot 11 Latvijas čempionu titulus, kā arī 6 Latvijas kausus. Laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam A. Starkovs bija Latvijas futbola izlases galveno treneru Jāņa Giļa, Revaza Dzodzuašvili un Gērija Džonsona palīgs.

2001. gada pavasarī Starkovs kļuva par Latvijas futbola izlases galveno treneri, debijas spēli trenera amatā aizvadot 2001. gada 2. jūnijā pret Beļģijas izlasi (1:3). Lielākos panākumus kā izlases galvenais treneris Starkovs sasniedza 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā, grupas turnīra laikā pa reizei uzvarot Zviedrijas, Polijas un Ungārijas izlases, kā arī izslēgšanas spēlēs 2 spēļu summā ar 3:2 pieveicot Turcijas izlasi, Latvijas izlasei pirmo reizi tās vēsturē iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā 2004. gada jūnijā Starkovs vadīja Latvijas izlasi Portugālē notiekošajā Eiropas čempionātā, izlasei zaudējot Čehijas (1:2) un Nīderlandes (0:3) izlasēm, kā arī cīnoties neizšķirti 0:0 ar Vācijas izlasi. 2004. gada beigās pēc skandalozās spēles ar Portugāles izlasi, kurā Starkovu par tiesneša lēmumu apšaubīšanu diskvalificēja uz vairākām spēlēm, viņš atstāja izlases galvenā trenera amatu, viņa vietā stājoties Jurijam Andrejevam. 2004. gada beigās Starkovs kļuva par Krievijas kluba Maskavas "Spartak" galveno treneri, kopā ar klubu 2005. gadā iegūstot Krievijas vicečempionu titulu. 2006. gada pavasarī Starkovs atkāpās no amata dēļ nesaskaņām ar dažiem kluba spēlētājiem un lielā preses spiediena. Jūnijā viņš kļuva par "Skonto" sporta direktoru.

Pēc nepilna gada "Skonto" sporta direktora amatā Aleksandrs Starkovs atkal tika iecelts par Latvijas izlases galveno treneri pēc tam, kad no amata atkāpās Jurijs Andrejevs un atradās šajā amatā līdz 2013. gada jūlijam, kad atkāpās no izlases galvenā trenera pienākumiem (viņu nomainīja Marians Pahars). Strādājot ar Latvijas izlasi, Starkovs vienlaicīgi arī vadīja klubu komandas. 2009. gada novembrī viņš kļuva par "Skonto" galveno treneri, kad no kluba aizgāja Pols Ešvorts.[2] Šajā sezonā pēc vairāku gadu pārtraukuma klubam izdevās uzvarēt Latvijas čempionātā. 2011. gada janvārī Starkovs pameta "Skonto" un viņa vietā par galveno treneri kļuva Marians Pahars.[3] Janvāra vidū Starkovs oficiāli noslēdza līgumu ar Azerbaidžānas futbola klubu FK Baku.[4] Klubā viņš nostrādāja līdz 2012. gada martam, kad neapmierinošo rezultātu dēļ līgums tika pārtraukts.[5]

2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Marianu Paharu, kurš atkāpās neveiksmīga kvalifikācijas cikla vidū.[6] Pēc ilgstoši neapmierinoša izlases snieguma Starkovu atbrīvoja no amata pēc zaudējuma Gibraltāra izlasei.[7]

2019. gada 1. maijā tika apstiprināts par Virslīgas kluba FK Liepāja galveno treneri.[8]

Trenera karjeras panākumi

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gērijs Džonsons
Jurijs Andrejevs
Marians Pahars
Latvijas futbola izlases galvenais treneris
2001—2004
2007—2013
2017—2018
Pēctecis:
Jurijs Andrejevs
Marians Pahars
Miksu Pātelainens