Senkrievu valoda

austrumslāvu valoda

Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ, baltkrievu: старажытнаруская мова, krievu: древнеру́сский язы́к, ukraiņu: давньоруська мова) jeb senaustrumslāvu valoda (krievu: древневосточнославя́нский язы́к, ukraiņu: давньосхіднослов'янська мова) bija 7. gadsimtā no slāvu pirmvalodas atdalījusies valoda, ko līdz 15. gadsimtam Kijevas Krievzemē un turpmākajās valstīs lietoja tur dzīvojušās austrumslāvu ciltis. Valodas pierakstam izmantoja kirilicu.

Lappuse no lielkņaza Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073).

Līdztekus senaustrumslāvu valodai kā literārā valoda šajās zemēs lietota arī baznīcslāvu valoda, kuras rakstu paraugi ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.[1] No senaustrumslāvu valodas cēlušās mūsdienu austrumslāvu valodasbaltkrievu, krievu, rusīnu un ukraiņu valoda.

AtsaucesLabot

  1. Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007. «Russian language». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2007-12-27.

Ārējās saitesLabot