Senkrievu valoda
austrumslāvu valoda
Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ, baltkrievu: старажытнаруская мова, krievu: древнеру́сский язы́к, ukraiņu: давньоруська мова) jeb senaustrumslāvu valoda (krievu: древневосточнославя́нский язы́к, ukraiņu: давньосхіднослов'янська мова) bija 7. gadsimtā no slāvu pirmvalodas atdalījusies valoda, ko līdz 15. gadsimtam Kijevas Krievzemē un turpmākajās valstīs lietoja tur dzīvojušās austrumslāvu ciltis. Valodas pierakstam izmantoja kirilicu.
Līdztekus senaustrumslāvu valodai kā literārā valoda šajās zemēs lietota arī baznīcslāvu valoda, kuras rakstu paraugi ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.[1] No senaustrumslāvu valodas cēlušās mūsdienu austrumslāvu valodas — baltkrievu, krievu, rusīnu un ukraiņu valoda.
Baltu-slāvu valodu senums (katrs 'dakšiņas' zariņš apzīmē citu valodu)
AtsaucesLabot
- ↑ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007. «Russian language». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2007-12-27.
Ārējās saitesLabot
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |