Senkrievu valoda
Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ — 'rusu valoda', baltkrievu: старажытнаруская мова, krievu: древнеру́сский язы́к, ukraiņu: давньоруська мова) jeb senaustrumslāvu valoda (ukraiņu: давньосхіднослов'янська мова, krievu: древневосточнославя́нский язы́к) bija 7. gadsimtā no slāvu pirmvalodas atdalījusies valoda, ko līdz 15. gadsimtam Kijivas Krievzemē un turpmākajās valstīs lietoja tur dzīvojušās austrumslāvu ciltis. Valodas pierakstam izmantoja kirilicu (iespējams, ka austrumslāviem pirmskristietības laikmetā bija pirmskirilicas rakstība, taču pierādījumi tam pašlaik nav atrasti, tomēr ir raksti glagolicā).
| Senaustrumslāvu valoda Давньосхіднослов'янська мова | ||
|---|---|---|
| Lappuse no lielkņaza Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073): | 
| |
| Valodu lieto: | Kijivas Krievzeme (tagad  Ukraina)
| |
| Pratēju skaits: | 0 (mirusi valoda, attīstījās mūsdienu austrumslāvu valodās) | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu valodas | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | — | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Līdztekus senaustrumslāvu valodai kā literārā valoda šajās zemēs lietota arī baznīcslāvu valoda, kuras rakstu paraugi ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.[1] No senaustrumslāvu valodas cēlušās mūsdienu austrumslāvu valodas — baltkrievu, krievu, rusīnu un ukraiņu valoda.
Atšķirības
labot šo sadaļuSenaustrumslāvu valoda būtiski atšķiras no mūsdienu austrumslāvu valodām ne tikai skaņu struktūras, bet arī gramatiskās sistēmas ziņā. Pirmsrakstniecības periodā notikušo fonētisko izmaiņu dēļ arī pati senaustrumslāvu valodas fonētika atšķiras no tās priekšteča slāvu pirmvalodas. Šī procesa sākums ir atrodams agrīnākajos rakstītajos avotos. Tālāk pārmaiņas turpinājās senaustrumslāvu valodā, no kuras pakāpeniski atdalījās krievu, ukraiņu un baltkrievu sarunvaloda, kas līdz 16.—17. gadsimtam sasniedza dažādu, lai gan cieši radniecīgu valodu īpašības.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007. «Russian language». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-16. Skatīts: 2007-12-27.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senkrievu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |