Rusīnu valoda
Rusīnu valoda (русиньскый язык) ir austrumslāvu valoda, kurā galvenokārt runā rusīni. Rusīni lielākoties dzīvo Slovākijā, Serbijā, Polijā un Ukrainā. Daži valodnieki uzskata, ka rusīnu valoda ir ukraiņu valodas dialekts.[1] Tiek lēsts, ka rusīnu valodas pratēju skaits ir ap 62 tūkstošiem.
| Rusīnu valoda | ||
|---|---|---|
| : | 
| |
| Valodu lieto: |  Ukraina,  Slovākija,  Polija,  Serbija
| |
| Pratēju skaits: | 62 tūkstoši | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu-slāvu Slāvu Austrumslāvu Rusīnu valoda | |
| Rakstība: | kirilica | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Vojvodina
| |
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | rue | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Rusīnu valoda ir viena no sešām oficiālajām valodām Serbijas autonomajā teritorijā Vojvodinā.
Valodas varianti
labot šo sadaļu2019. gada pavasarī grupa valodnieku formulēja priekšlikumu sadalīt rusīnu valodu divās atsevišķās un pilnīgi atšķirīgās valodās, piedāvājot nosaukumus: austrumrusīnu un dienvidrusīnu. Priekšlikums tika nosūtīts Starptautiskajai standartizācijas organizācijai (ISO), kas 2020. gada sākumā to noraidīja. 2020. gada beigās tā pati valodnieku grupa iesniedza jaunu lūgumu, kas arī tika nosūtīts ISO, atzīt dienvidrusīnu dialektu par pilnīgi jaunu un atšķirīgu valodu ar piedāvāto nosaukumu: “rutēņu valoda” (angļu: Ruthenian language). Priekšlikums tika pieņemts 2022. gada 20. janvārī.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ George Y. Shevelov, "Ukrainian," The Slavonic Languages (1993, Routledge, pp. 947–998.
- ↑ «2021-005 | ISO 639-3». iso639-3.sil.org. Skatīts: 2024-06-07.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |