Pēcpadomju valstis
Pēcpadomju valstis jeb pēcpadomju telpa ir apzīmējums 15 valstīm (Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Igaunijai, Gruzijai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Latvijai, Lietuvai, Moldovai, Krievijai, Tadžikistānai, Turkmenistānai, Ukrainai un Uzbekistānai), kas atradās Padomju Savienības sastāvā kā Padomju Sociālistiskās Republikas, bet pēc PSRS sabrukuma kļuva neatkarīgas.
Armēnija • 2. 
Azerbaidžāna • 3. 
Baltkrievija • 4. 
Igaunija • 5. 
Georgia • 6. 
Kazahstāna • 7. 
Kirgizstāna • 8. 
Latvija • 9. 
Lietuva • 10. 
Moldova • 11. 
Krievija • 12. 
Tadžikistāna • 13. 
Turkmenistāna • 14. 
Ukraina • 15. 
UzbekistānaPapildus 15 valstīm, ko atzinušas ANO dalībvalstis, pēcpadomju valstīm reizēm pieskaita arī neatzītas vai daļēji atzītas valstis: Arcahas Republiku, Abhāzijas Republiku, Dienvidosetijas Republiku un Piedņestras Moldovas Republiku. No 1990. līdz 1994. gadam, bet faktiski līdz 1995. gadam pastāvēja neatzīta Gagauzijas Republika, kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Moldovas. No 1991. gada jūnija līdz 2000. gada februārim pastāvēja daļēji neatkarīga Ičkērijas Čečenu Republika, kuras vadība nesekmīgi centās iegūt neatkarību no Krievijas.
Pēcpadomju valstis ir ģeogrāfijas, socioloģijas, vēstures, politikas, ekonomikas un kultūras pētījumu objekts.[1]
Jaunas savienības idejas labot šo sadaļu
Vēl PSRS sabrukuma laikā tika piedāvāts izveidot konfederatīvu Suverēnu valstu savienību, kurai 1991. gada 14. novembrī bija paredzēts pievienoties septiņām republikām (Baltkrievijai, Kazahstānai, Kirgizstānai, Krievijai, Tadžikistānai, Turkmenistānai un Uzbekistānai). Ņemot vērā tā laika politisko situāciju un atsevišķu vēsturisku personu (Kravčuka, Jeļcina, Šuškeviča) gribu, to galu galā nepieņēma.
Deviņdesmito gadu vidū kādu laiku tika izskatīts Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva 1994. gada 29. marta priekšlikums izveidot Eirāzijas savienību, kurā būtu piecas republikas (Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna), bet par to netika panākta vienošanās.[2]
Ideja tika īstenota kā Krievijas un Baltkrievijas savienība. Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts tika dibināta 2000 gadā, ideja piederēja Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.
Skatīt vēl labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā». www.lu.lv. Skatīts: 2023-04-29.
- ↑ Владимирович, Егоров Денис (2014). "Переосмысливая евразийскую концепцию: проект Евразийского союза Н. А. Назарбаева". Вестник Российского университета дружбы народов. Серия: Политология (1): 51–59. ISSN 2313-1438.