Senslāvi

Senslāvi (pirmslāvu: *slověne, senslāvu: словѣнє) bija indoeiropiešu tauta, kas Lielās tautu staigāšanas laikā un agrīnajos viduslaikos (no 5 līdz 10. gadsimtam) izpletās pa Vidus- un Austrumeiropu, liekot pamatu vēlākajai slāvu tautu grupai. Ieceļojot Austrumeiropā, senslāvi pārtautoja austrumgalindus, meriešus, meščerus, muromiešus un daudzas citas baltu un somugru pirmtautas, kas veicināja austrumslāvu kā atsevišķa slāvu atzara nostiprināšanos.

Senslāvu iespiešanās baltu (violetā krāsā) un somugru (ar zaļiem burtiem) apdzīvotajās zemēs Austrumeiropā 5. un 6. gadsimtā

Saskaņā ar arheoloģiskajiem datiem senslāvi izveidojās ne vēlāk kā 4. gadsimta otrajā pusē. Slāvu valodu līdzība, ievērojamu mūsdienu slāvu apdzīvoto zemju un slāvu politiskās vienotības trūkums, kā arī vecāko (1. tūkstošgades beigās un 2. tūkstošgades sākumā sarakstīto) slāvu rakstu pieminekļu līdzība liecina par slāvu kopienas samērā kompakto sākotnējo dzīvesvietu un vēlīno sašķelšanos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senslāvi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)