Austrumslāvi

slāvu tautas, kuras runā austrumslāvu valodās

Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu tautu kopa, kas lingvistiski un kulturāli atšķiras no rietumslāviem un dienvidslāviem. Mūsdienās pie austrumslāvu tautām pieskaita baltkrievus, krievus un ukraiņus, reizēm arī rusīnus.

Austrumslāvu maztautas 8. un 9. gadsimtā.

VēstureLabot

Lielās tautu staigāšanas laikā ap 300. — 700. gadu m.ē. slāvi ziemeļaustrumu virzienā iespiedās baltu cilšu apdzīvotajā Valdaja augstienē un tai tuvajos apkārtējos reģionos. Pa Lovates un Volhova ūdensceļiem slāvi nokļuva līdz Lādogas ezeram, izspiežot somugru valodās runājošās ciltis mūsdienu Pleskavas un Novgorodas apkaimē, bet 9. gadsimtā nokļuva Baltijas jūras vikingu pakļautībā.

Pirmo reizi rūsi (Ruzzi) pieminēti pēc 850. gada kāda Bavārijas ģeogrāfa aprakstā par tautām, kas dzīvoja uz ziemeļiem no Donavas (latīņu: Descriptio civitatum et regionum ad septentrionalem plagam Danubii). Nestora hronikā par 864. gadu pieminēti Ilmeņa slovēņi un kriviči Daugava augštecē, bet par 885. gada notikumiem arī severjani, poļani, drevļani, radimiči Ukrainā, par 907. gada notikumiem horvāti, duļebi un vjatiči, bet 10. gadsimta notikumu aprakstos minēti arī dregoviči un volīnieši. 1230. gadu beigās Batuhans iebruka Kijevas Krievzemē, izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot Smoļensku, Novgorodu un Pleskavu. 1307. gadā dižkunigaitis Vītenis pakļāva Polockas kņazisti. 1345. — 1377. gadā dižkunigaitis Aļģirds pakļāva Smoļenskas kņazisti, Volīnijas kņazisti, Podoliju, Čerņigovas kņazisti un Kijevu, kas izraisīja konfliktu ar Zelta Ordas pakļautībā esošo Maskavas lielkņazisti. Lietuvas lielkņazistē izveidojās rutēnu valoda, kas kļuva par ukraiņu un baltkrievu valodas priekšteci, bet Zelta Ordas daļā attīstījās krievu valoda.

Pēc Kuļikovas kaujas starp Maskavas un Lietuvas lielkņazistēm sākās ilgstoši lietuviešu-krievu kari, kas ilga līdz Krievijas Impērijas izveidei un Polijas-Lietuvas kopvalsts sagrāvei 18. gadsimtā.