Austrumslāvi

slāvu tautas, kuras runā austrumslāvu valodās

Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem. Mūsdienās pie austrumslāvu tautām pieskaita baltkrievus, krievus un ukraiņus, reizēm arī rusīnus.

Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā

Vēsture labot šo sadaļu

Lielās tautu staigāšanas laikā ap 300.—700. gadu m.ē. slāvi ziemeļaustrumu virzienā iespiedās Dņepras baltu apdzīvotajā Valdaja augstienē un tās apkārtnē. Pa Lovates un Volhova ūdensceļiem slāvi nokļuva līdz Lādogas ezeram, izspiežot somugrus mūsdienu Pleskavas un Novgorodas apkaimē, bet 9. gadsimtā nokļuva Baltijas jūras vikingu pakļautībā.

Pirmo reizi rūsi (Ruzzi) pieminēti pēc 850. gada kāda Bavārijas ģeogrāfa aprakstā par tautām, kas dzīvoja uz ziemeļiem no Donavas (latīņu: Descriptio civitatum et regionum ad septentrionalem plagam Danubii). Nestora hronikā par 864. gadu pieminēti Ilmeņa slovēņi un kriviči Daugava augštecē, bet par 885. gada notikumiem arī severjani, poļani, drevļani, radimiči Ukrainā, par 907. gada notikumiem horvāti, duļebi un vjatiči, bet 10. gadsimta notikumu aprakstos minēti arī dregoviči un volīnieši. 1230. gadu beigās Batuhans iebruka Kijivas Krievzemē, izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot Smoļensku, Novgorodu un Pleskavu. 1307. gadā dižkunigaitis Vītenis pakļāva Polockas kņazisti. 1345.—1377. gadā dižkunigaitis Aļģirds pakļāva Smoļenskas kņazisti, Volīnijas kņazisti, Podoliju, Čerņihivas kņazisti un Kijivu, kas izraisīja konfliktu ar Zelta Ordas pakļautībā esošo Maskavas lielkņazisti. Lietuvas lielkņazistē izveidojās rutēnu valoda, kas kļuva par ukraiņu un baltkrievu valodas priekšteci, bet Zelta Ordas daļā attīstījās krievu valoda.

Pēc Kuļikovas kaujas starp Maskavas un Lietuvas lielkņazistēm sākās ilgstoši lietuviešu-krievu kari, kas ilga līdz Krievijas Impērijas izveidei un Polijas-Lietuvas kopvalsts sagrāvei 18. gadsimtā.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu