Aļaskas pussala
Aļaskas pussala (angļu: Alaska Peninsula, aleutu: Alax̂sxaq)[1] ir ap 800 km gara un no 10 līdz 170 km plata pussala Ziemeļamerikas ziemeļrietumos. Izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā un atdala Beringa jūras Bristoles līci no Klusā okeāna Aļaskas līča. Administratīvi ietilpst Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī. Dažkārt ar nosaukumu «Aļaskas pussala» literatūrā saprot visu Aļaskas štatā ietilpstošo Ziemeļamerikas kontinenta ziemeļrietumu izvirzījumu.
Aļaskas pussala | |
---|---|
Brūnais lācis Katmaja nacionālajā parkā pussalas ziemeļos | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Ziemeļamerika |
Koordinātas | 56°30′0″N 158°45′0″W / 56.50000°N 158.75000°WKoordinātas: 56°30′0″N 158°45′0″W / 56.50000°N 158.75000°W |
Garums | 800 km |
Platums | 10-170 km |
Augstākais kalns |
Pavlova vulkāns 2519 m |
Administrācija | |
Valsts | ASV |
Pavalsts | Aļaska |
Aļaskas pussala Vikikrātuvē |
Lielāko daļu pussalas aizņem vulkāniski aktīvā Aleutu grēda, kas turpinās dienvidrietumu virzienā kā Aleutu salas. Pussalas augstākais punkts ir 2519 m augstais Pavlova vulkāns, galējais dienvidu punkts — Habuča rags. Krasti stipri roboti, daudz līču un sīku saliņu piekrastē. Ziemeļrietumu piekrastē līdzenums ar lielu daudzumu sīku ezeriņu. Pussalā izveidots Katmaja nacionālais parks un vairāki rezervāti. Pussalas nosaukums cēlies no aleutu valodas un apzīmē «Lielo zemi».[2]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aļaskas pussala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)