Polocka
Polocka, arī Polacka (baltkrievu: Полацк, Полацак, krievu: Полоцк) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā. Vitebskas apgabala Polockas rajona administratīvais centrs ar 83 700 iedzīvotājiem (2009).
| Polocka | |||
|---|---|---|---|
| Полацк, Полоцк | |||
.jpg) | |||
| |||
  Polocka | |||
| Koordinātas: 55°29′N 28°48′E / 55.483°N 28.800°EKoordinātas: 55°29′N 28°48′E / 55.483°N 28.800°E | |||
| Valsts |
 Baltkrievija | ||
| Apgabals | Vitebskas apgabals | ||
| Rajons | Polockas rajons | ||
| Pirmoreiz minēta | 862. g. | ||
| Magdeburgas tiesības | 1498. g. | ||
| Citi nosaukumi | Połock - poļu | ||
| Iedzīvotāji (2020)[1] | |||
| • kopā | 83 700 | ||
| Mājaslapa | polisp.vitebsk.by | ||
 Polocka Vikikrātuvē | |||
Nosaukuma izcelsmeLabot
Polockas nosaukums ir radies no Daugavas labā krasta pietekas Palatas upes vārda. Nosaukums Palata visticamāk ir baltu izcelsmes [2]. Krieviski upi sauc par Polotu, baltkrieviski par Palatu. Varjagu pārvaldītais pilskalns kriviču zemē senajās ziemeļnieku sāgās dēvēts par Paltejsborg vai Palteskja. Polockas kņazistes laikā tā dēvēta par Polotesku (Полотескъ), Lietuvas dižkunigaitijas laikā par Polacaku, pēc pievienošanas Krievijas impērijai par Polocku (Полоцк), neatkarīgajā Baltkrievijas valstī par Polacku (Полацк).
VēstureLabot
CilvēkiLabot
Polocka ir svētās Polockas Eifrosīnijas (Еўфрасіння Полацкая, 1101/1105-1173), grāmatizdevēja Franciska Skarinas (Францыск Скарына, ap 1490 - 1551), dzejnieka Polockas Simeona (Симеон Полоцкий, 1629-1680) un lielkņaza Vseslava Bračislaviča (Усясла́ў Брачысла́віч, ap 1029 – 1101) dzimtā pilsēta.
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
- Pilsētas vēsture un fotogrāfijas (angliski, krieviski, poliski, baltkrieviski)
- Tūrisma objekti Polockā (krieviski)