Polocka

pilsēta Baltkrievijā

Polocka (krievu: Полоцк) jeb Polacka (baltkrievu: Полацк vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija). Vitebskas apgabala Polockas rajona administratīvais centrs ar 83 700 iedzīvotājiem (2009).

Polocka
Полоцк, Полацк
Polocka
Karogs: Polocka
Karogs
Ģerbonis: Polocka
Ģerbonis
Polocka (Baltkrievija)
Polocka
Polocka
Koordinātas: 55°29′N 28°48′E / 55.483°N 28.800°E / 55.483; 28.800Koordinātas: 55°29′N 28°48′E / 55.483°N 28.800°E / 55.483; 28.800
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Vitebskas apgabals
Rajons Polockas rajons
Pirmoreiz minēta 862. g.
Magdeburgas tiesības 1498. g.
Citi nosaukumi Polacka
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 79 579
Mājaslapa polisp.vitebsk.by
Polocka Vikikrātuvē

Nosaukuma izcelsme

labot šo sadaļu

Polockas nosaukums ir radies no Daugavas labā krasta pietekas Palatas upes vārda. Nosaukums Palata visticamāk ir baltu izcelsmes.[2] Krieviski upi sauc par Polotu, baltkrieviski par Palatu. Varjagu pārvaldītais pilskalns kriviču zemē senajās ziemeļnieku sāgās dēvēts par Paltejsborg vai Palteskja. Polockas kņazistes laikā tā dēvēta par Polotesku (Полотескъ), Lietuvas dižkunigaitijas laikā par Polacaku, pēc pievienošanas Krievijas Impērijai par Polocku (Полоцк), neatkarīgajā Baltkrievijas valstī par Polacku (Полацк).

Pamatraksts: Polockas vēsture

Polocka ir svētās Polockas Eifrosīnijas (Еўфрасіння Полацкая, 1101/1105—1173), grāmatizdevēja Franciska Skarinas (Францыск Скарына, ap 1490—1551), dzejnieka Polockas Simeona (Симеон Полоцкий, 1629—1680) un lielkņaza Vseslava Bračislaviča (Усясла́ў Брачысла́віч, ap 1029—1101) dzimtā pilsēta.

  1. Q125194897.
  2. Поспелов Е. М. Географические названия мира: Топонимический словарь / Ред. Р. А. Агеева. — 2-е изд. — М.: Русские словари, 2002. — С. 335. — 512 с. — 5000 экз.

Ārējās saites

labot šo sadaļu